Vidēji 619 eiro mēnesī vienam cilvēkam. Noskaidrots, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk naudas

Visvairāk naudas iedzīvotāji tērēja pārtikai, mājokļa uzturēšanai un transportam. Salīdzinot ar 2019. gadu, mājsaimniecību izdevumi pieauguši par 46%, ko galvenokārt ietekmējis cenu kāpums. Visaugstākie tēriņi bija Rīgā un Rīgas reģionā, bet viszemākie – Latgalē.

Vislielākie mājsaimniecību izdevumi 2025. gadā bija Latvijas galvaspilsētā – vidēji 781 eiro uz vienu personu mēnesī, pilsētās – vidēji 657 eiro, laukos – 524 eiro.

Aplūkojot Latvijas reģionus, dati rāda, ka Rīgas reģionā tērēts visvairāk – vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, kam seko Kurzeme – 546 eiro, Vidzeme – 519 eiro, Zemgale – 511 eiro mēnesī un vismazākie tēriņi Latgalē – 446 eiro.

Kur tērējam visvairāk?

Pērn mājsaimniecības vidēji valstī gandrīz ceturto daļu (24,4 %) tērēja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegādei, tēriņu summai sasniedzot 151 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības personu. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars bija par 1,1 procentpunktu lielāks, bet izdevumi eiro izteiksmē – par 53 eiro lielāki.

Mājokļa izdevumiem mājsaimniecības tērēja 16,2 % no saviem izdevumiem jeb 100 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars bija par 1,6 procentpunktiem lielāks, bet izdevumi eiro izteiksmē – par 39 eiro lielāki.

Trešā lielākā grupa izdevumu struktūrā bija transports – sabiedriskā transporta biļetes, personiskā transportlīdzekļa izmantošana (degviela, remonts, tehniskā apskate u.c.), kam mājsaimniecības tērēja vidēji 11,9 % no saviem ikdienas izdevumiem jeb 74 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadā fiksētajiem izdevumiem šīs grupas īpatsvars kopējā struktūrā bija par 2,7 procentpunktiem mazāks, bet eiro izteiksmē transportam 2025. gadā tērēts par 12 eiro vairāk. Atpūtai, sportam un kultūrai mājsaimniecības tērēja 8,2 % no saviem kopējiem izdevumiem jeb 51 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī (pieaugums par 0,1 procentpunktu jeb 16 eiro).

Pārtikai un mājoklim laukos tērē vairāk nekā pilsētās

Atšķirība pilsētu un lauku mājsaimniecību patēriņa struktūrā liecina, ka lauku mājsaimniecības lielāku daļu no saviem izdevumiem 2025. gadā tērēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei (27 % no saviem kopējiem izdevumiem jeb 141 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī), mājokļa izdevumiem (14 % jeb 73 eiro mēnesī) un transporta izdevumiem (15 % jeb 79 eiro mēnesī).

Savukārt pilsētās mājsaimniecības salīdzinoši lielāku daļu no saviem izdevumiem tērēja atpūtai, sportam un kultūrai (8,6 % jeb 57 eiro mēnesī), kā arī restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem (7,2 % jeb 47 eiro mēnesī).

Latgalē mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (30 %) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 133 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī.

Rīgas reģionā pārtikai tērēja nedaudz vairāk par piektdaļu (21,4 % jeb 161 eiro mēnesī), kā arī salīdzinoši lielāku daļu no ikdienas izdevumiem veltīja atpūtai, sportam un kultūrai (9,5 % jeb 71 eiro mēnesī) un restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem (8,3 % jeb 62 eiro mēnesī).

Savukārt Latgalē restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem tērēja vien 3,4 % no saviem kopējiem ikdienas tēriņiem jeb 15 eiro uz mājsaimniecības personu mēnesī, Kurzemes mājsaimniecības – 3,9 % jeb 21 eiro mēnesī un Vidzemes mājsaimniecības – 4,1 % jeb 21 eiro mēnesī.