Nepiesprādzēšanās maksāja dzīvību. Gandrīz trešdaļa šogad bojāgājušo bija bez drošības jostas
Šogad gandrīz katrs trešais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušais nebija piesprādzējies. Drošības jostu nelietošana joprojām ir viens no biežākajiem pārkāpumiem uz ceļiem, tāpēc satiksmes drošības eksperti ceļ trauksmi un atgādina – pat nelielā ātrumā josta var izšķirt, cik smagas būs negadījuma sekas.
"20 cilvēki izlidoja no automobiļa, 20 cilvēki aizgāja bojā tikai tāpēc, ka viņi tika izmesti no automašīnas, bet pēc tam apskatot šo te automašīnu, salonu, – dzīvības zona bija vesela, tātad visas izredzes izdzīvot, tātad automobilis nav tā deformēts, lai cilvēks varētu aiziet bojā."
Arī šogad no 55 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem, 17 nebija piesprādzējušies. Policija norāda, ka drošības jostu nelietošana joprojām ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
"āJteic par nožēlu, statistika pēdējo trīs gadu laikā paliek nemainīga, gada laikā esam fiksējuši, turpat vairāk nekā 10k pārkāpumus, ka transporlīdzekļa vadītāji ir sēdušies pie stūres un nav izmantojuši, lietojuši drošības jostas."
Īss brauciens, neliels ātrums vai vienkārši pārliecība, ka ar mani jau nekas nenotiks, ir biežākie iemesli, kādēļ cilvēki joprojām izvēlas nepiesprādzēties. Daļa arī mēģina apiet drošības sistēmu, piemēram, aizsprādzē jostu aiz muguras vai izmanto īpašus uzgaļus, lai neskanētu brīdinājuma signāls. Taču mediķi norāda, ka šādas izvēles sekas redz teju katru dienu.
"Augštilba kaula lūzimi, apakštilba kaula lūzumi, plecu kaula lūzumi, kas ir sarežgīti lūzumi, škembaini, prasa ilgstošu ārstēšanu, ilgstošu atkopšanos, pacientam darba nespēja, slimības lapas ilgas, no tā cieš visi – pacients, ģimene, tie varianti ir ļoti daudz un dažādi."
Maldīgs ir arī priekšstats, ka aizmugurējā sēdeklī drošības josta nav tik būtiska. Sadursmē nepiesprādzēts pasažieris tiek sviests uz priekšu un var smagi traumēt ne tikai sevi, bet arī priekšā sēdošos. To, cik smagas būs sekas, nosaka ne tikai pats sadursmes ātrums, bet arī tas, kas notiek ar cilvēka ķermeni trieciena brīdī.
"Svarīgākais īstenībā ir tas, ka mūsu ķermenis nejūt ātrumu – mums vienalga vai mēs sēžam mašīna, kas stāv uz vietas vai mašīnā, kas brauc ar 100km/h absolūti gludu un taisnu ceļu. Tieši šī ir īpašība, kas liek mums domāt, ka tas ir viens un tas pats, bet mūsu ķermenim ir viena īpašība, turpināt kustību uz priekšu, līdz tas apstāsies, atduroties pret kaut kādu šķērsli."
Taču nostiprinātiem jābūt ne tikai cilvēkiem. Arī salonā un bagāžas nodalījumā esošās mantas sadursmes brīdī var tikt sviestas uz priekšu un kļūt bīstamas pasažieriem. Pat dažus kilogramus smags priekšmets triecienā var radīt spēku, kas izraisa smagas traumas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
