Kulbergs: Vēl šīs Saeimas laikā no jauna rosināšu atgriezties pie "zelta vīzu" programmas paplašināšanas
No jauna atsākušās kaismīgās diskusijas -vajag vai nevajag Latvijai tirgot tā dēvētās zelta vīzas apmaiņā pret nekustamo īpašumu nebūt vēl nav izsmeltas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (un tas salīdzinoši notiek reti) rosināja kolēģiem Saeimā ieklausīties, ko mudina Valsts prezidents un mēģināt salāpīt caurumoto budžetu un iegūt vērā ņemamas investīcijas. Jā, apmaiņā pret āzermnieku ieguldījumiem mūsu jauno dzīvojamo māju projektos, taču nauda mums esot ārkārtīgi nepieciešama un zelta vīzu programmu varot padarīt par ekonomisku instrumentu.
Premjera rosināto daži koalīcijas deputāti kritizē kā īpašumu tirgu kroplojošu un draudu mūsu drošībai. Ne visi turīgie nerezidenti ir godīgi, un naudas izcelsme tīra. Tomēr Premjers vēlreiz mēģinās. Nav gan skaidrs, tieši, kuru trešo valstu bagāto pilsoņu naudu premjers ir gatavs iepludināt Latvijas ekonomikā, jo sarunās ar koalīcijas partneriem esot izskanējis arī Aināra Šlesera ģimenes interesēm saistītais Riga Waterfront ekskluzīvo dzīvokļu projekts.
Tā saucamo zelta vīzu programmu ieviesa 2010.gadā, lai piesaistītu investīcijas pēc Parex kraha iedragātajai ekonomikai. Trešo valstu pilsoņi apmaiņā pret ieguldījumu Latvijā ieguva tiesības šeit dzīvot un brīvi ceļot visā Eiropas savienībā. Viņu vidū bija virkne Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātu personu, Kremļa ietekmē esošu valsts uzņēmumu vadītāji un viņu ģimenes locekļi. Nerezidentu nauda bijusi iespaidīga – kopš programmas sākuma piesaistīts viens miljards, 670 miljoni. (1, 67 milj) . Lielākā daļa – termiņuzturēšanās atļaujas pirka pret ieguldījumu tieši nekustamajā īpašumā (83 procenti jeb 1, 39 milj nekustamajā īpašumā).
Zelta vīzas visvairāk interesēja personas no bijušajām padomju republikām, pamatā Krievijas. Līdz mūsdienām 300 mit (313) investoriem atļauja atteikta, bet vairāk nekā 3 tūkstošiem (3373) anulēta. Pēc Putina pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, zelta vīzu programma slēgta gan agresorvalsts, gan Baltkrievijas pilsoņiem. Interese par šo iespēju strauji sarukusi un tas vairs nav iemesls, lai šeit ieplūstu ārvalstu investīcijas.
Iedvest jaunu elpu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem jau pavasarī mēģināja ZZS ekonomikas ministrs Viktors Valainis, taču cieta sakāvi. Imigrācijas likumu, kas pilnībā slēdz iespēju tikt pie atļaujām, investējot nekustamajā īpašumā, Saeima pieņēma šogad jūnijā. Taču Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai.
Starp normām, kuras Rīgas pils saimnieks pamatoti aicināja mainīt, veto vēstulē bija arī teikums, ko daudzi izlasīja pavirši. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc būtības aicināja parlamentu no jauna atgriezties pie atļauju tirgošanas apmaiņā pret nekustamo īpašumu.
citāts no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstules Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai: "Saredzu iespēju Saeimai atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi noteikt pietiekami stingri Likumā regulētus gadījumus, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, un, iespējams, Ministru kabineta izveidotā sarakstā iekļautu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu prasīt termiņuzturēšanās atļaujas, ja ir iegādāts nekustamais īpašums. Līdzīgu aicinājumu esmu saņēmis arī no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumu nozares pārstāvjiem "
"Prezidents gluži pretēji rosināja to vēl vairāk izvērst. Papildināt vēl ar nekustamajiem īpašumiem. To jau daudzi tā arī nesaprata.
Mēs šādu lietu neesam atbalstījuši nekad. Jau sākot no 2011. gada, kad bija Šlesera programma. Un neatbalstām arī tagad."
Valsts prezidentā ieklausījās premjers Andris Kulbergs. Viņš iesniedza priekšlikumu, ka ārzemnieks var investēt valsts vai privātā ieguldījumu fondā, no kura puse naudas tiks ieguldīta jaunu dzīvojamo māju projektos. Tāds modelis darbojas Ungārijā, intervijās uzsver Kulberga padomnieks, uzņēmējs Didzis Dejus. Viņš arī Saeimā Kulberga vietā aizstāvēja šos priekšlikumus.
DD: "Ja šī valsts turpmākajos 3-4 gados neatrod būtisku ieņēmumus budžetā, bez ES fondiem, tad mums 2030.gads, kad mums aizsardzības izdevumiem vairs nav izņēmums, un , kad ir jāatgriež 1 procents aizņemšanās no otrā pensiju līmeņa, tad situācija mums ir ļoti, ļoti skaudra. Nav naudas."
LR: "Un cik var nopelnīt ar atļauju tirgošanu?"
DD: "Mums par to jārunā. Mēs piedāvājam, ka šajā fondā ārzemnieks maksā 10 tūkstošus gadā nodevu. Pieci gadi – 50 tūkstoši.(..) Ja spējam 10 000 piesaistīt, plus vēl maksā nodokli, tad mēs runājam par vairākiem simtiem miljonu ieņēmumiem gadā."
"Šai programmai ir slikti blakus efekti – īpašuma tirgus jaukšana.
Ko tas nodrošina – tas nodrošina, ka resurss aiziet uz dārgāku māju būvniecību, un sadārdzina mājokļus, kuriem būtu jābūt pieejamiem jaunajām ģimenēm.
Tāpēc iepriekš lēmām, ka tā nauda aiziet daļa programmā – jaunajām ģimenēm, jo viņiem būs lētāks kredītu nodrošinājums.Bet arī šis nepalīdzēja noturēt mājokļu tirgu tādā līmenī, lai ģimenēm būtu pieejami šie mājokļi par saprātīgām summām.
Līdz ar to šis gājiens nekādā veidā nav domāts mūsu ekonomikas uzlabošanai. Tas ir iespējams draudzīgu uzņēmēju vai kā savādāk no Austrumu puses naudas piesaistīšanai Latvijai. Kas mūsu ekonomikai pēc būtības nemaz nepalīdz un mūsu iedzīvotājiem pilnīgi nepalīdz."
"Tas nerada milzīgu pienesumu ekonomikai, gluži otrādi šeit naudas izcelsme bijusi problemātiska, gan kādā veidā tas iepriekš negatīvi ietekmējis nekustamā īpašumu tirgu, gan nevēlamu personu iebraukšanu Latvijā.
Tomēr drošība šeit ir svarīgāka. Skaidrs, ka premjeram šeit jādomā plašākās kategorijās. Viņam jādomā, kā savilkt kopā budžetu, bet mūsu nostāja ir skaidra – šis nav tas veids, kā to darīt."
Riskantu cilvēku ielaišanu Latvijā caur zelta vīzu programmu izslēdz opozīcijā strādājošais Aināra Šlesera partijas deputāts Edmunds Zivtiņš. Viņš atbalsta premjera rosināto un apgalvo, ka, mūsu dienesti spēšot pārbaudīt, piemēram, investorus no NATO valstīm un viņu naudas izcelsmi. Tādējādi Saeimā šai jautājumā ir izveidojusies vienprātība starp "Apvienoto sarakstu", ZZS un "Latvija pirmajā vietā".
"Tādi no ASV, no Kanādas, Austrālijas, vai no Izraēlas- bagāti cilvēki, kuri grib šeit nopirkt termiņuzturēšanas atļauju, tādus mēs šeit negribam redzēt? Tas ir absurds."
"Mums ir jāspēj aizsargāt valsti, bet vienlaikus jāskatās arī uz ekonomikas vajadzībām," uzsver premjers Andris Kulbergs. Lai pārliecinātu koalīcijas partnerus, šā gada 17. jūlijā vēl pirms savu priekšlikumu iesniegšanas parlamentā, premjers uz sarunu Ministru kabinetā aicināja iekšlietu ministru Jāni Dombravu no "Nacionālās apvienības", "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurevicu un ZZS ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Klātesot arī tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam un premjeram pietuvinājiem- ārštata konsultatīvajam darbniekam Didzim Dejus un parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, Andris Kulbergs sacījis, ka aizverot durvis zelta vīzu programmai nekustamajiem īpašumiem, Latvija dotu sliktu signālu "Riga Waterfront" projekta investoriem, ka cer uzbūvēt ekskluzīvus dzīvokļus Andrejsalā. Tā attīstībā finansiālas intereses ir arī Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenēm, kā arī "Rietumu bankas" akcionāram.
AK: "Ja mēs gribam pateikt nē Amerikai un nē Lielbritānijai, tas būtu ļoti slikts signāls. Tas ir tieši tas, ko es norādu."
NP: "Bet "Waterfront" projektu (sarunā ar koalīcijas partneriem) pieminējāt. Tātad, domājat ne tikai NATO valstis.. "
AK: "Waterfront" projekts kā tāds, atvainojiet, ir lielākais Apvienoto Arābu Emirātu projekts. Ja mēs parunājam ar vēstnieci no Arābu Emirātiem, tā ir Abu Dabi prinča nauda".
Jebkurām investīcijām, kas nāktu attīstīt Rīgu, (kur mēs atpaliekam no Viļņas un Tallinas), mēs nevaram aizvērt durvis un pateikt – nē.
Arābu investīcijām – nē. No kā tad mēs dzīvosim?
Tad mums ir jāsaprot, kādi būs nākošie budžeti."
Līdz Saeimas balsojumam plenārsēdē premjera rosinājums tomēr vēl netika. Parlaments Imigrācijas likumu šonedēļ pieņēma tādā redakcijā, kas paredz slēgt atļaujas pirkšanu apmaiņā pret īpašumu. Tomēr ar to jautājums nebūt nav aizvērts. Likumu var atkārtoti nodot atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents.Viņam ir 10 dienas laika. Savus priekšlikumus premjers var arī vēlreiz dod no jauna atvērtā likumā vai trešais variants – Saeimā tas var tikt iesniegts kā atsevišķs likumprojekts. Intervijā "Nekā personīga" premjers Andris Kulbergs šo piektdien uzsvēra, ka jebkurā gadījumā tas notikšot vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā.
NP: "Sakāvi piedzīvoja jūsu rosinājums, nāksiet vēlreiz uz Saeimu?"
AK: "Jau jautājums tiek kārtots un tiks iesniegts. Ja visi uzskata, ka mums ir jāatsakās no bagātiem, turīgiem mūsu NATO valstu partneriem , tad, piedodiet, mums nevienam nevajag naudu? Un mēs paši kaut kā taisāmies atrisināt mūsu problēmas, kur visam vajag finansējumu?
Policistiem, skolotājiem, mediķiem, pensionāriem.. mums taču ir jāsaprot, kā nopelnīt naudu! Mums taču jādomā, kā nopelnīt naudu!
Es domāju, ka mums nevajadzētu būt nekādām problēmām. Ja kāds no (koalīcijas) partneriem saka, ka mums NATO investīcijas nav vajadzīgas, tad jautājums , kādas tad mums vajag?"
NP: "Tad jūs nāksiet vēlreiz?"
AK: "Jā, jā."
NP: "Paldies!"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
