"Laikmeta "Gāzi grīdā!" recidīvs." Saeimā spraiga sēde par "zelta vīzu" tirgošanas programmu

Saeimas Aizsardzības komisijā trešdien atgriezies jūnijā parlamentā grozītais Imigrācijas likums, kurā tai skaitā deputāti nolēma koriģēt termiņuzturēšanās atļauju programmu.

Doma bija, ka investori no trešajām valstīm, izņemot Krieviju un Baltkrieviju, varētu tikt pie tā sauktās "zelta vīzas" apmaiņā pret iemaksu īpašā valsts izveidotā ieguldījumu fondā, bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumprojektu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents nāca arī ar aicinājumu izvērtēt iespēju, ka ārzemnieki varētu prasīt atļauju arī tad, ja ir iegādāts nekustamais īpašums. Attiecīgu priekšlikumu bija iesniedzis ekonomikas ministrs.

"Laikmeta "Gāzi grīdā!" recidīvs palicis citā ģeopolitiskā vidē. Gan Eiropas valstis, kas no šī virzās prom, gan arī risks par naudas atmazgāšanas jautājumiem, gan arī tās valstis, kas tiek vai netiek ierobežotas. Šobrīd ir Baltkrievija un Krievija [ierobežota], bet mums jāapzinās, ka Baltkrievijai un Krievijai ir ļoti daudz dažādu sabiedroto," saka Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts Andris Sprūds (P).

"Šis priekšlikums ir [attiecībā] uz mums draudzīgām valstīm. Ja kāds šorīt no rīta skatījās, ko Ministru prezidents teica attiecībā uz šīm uzturēšanās atļaujām… Tas var būt slikts signāls gan ASV, gan Kanādai, gan Austrālijai. Visiem šiem cilvēkiem," stāsta komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

"Mums ir ļoti slikta pieredze Latvijā ar to bijusi, jo sevišķi ar ieguldījumiem no Krievijas un austrumiem. Es saprotu, ka tagad ir izslēgta Krievija, bet tajā pašā laikā Armēnija un viss pārējais…" vērš uzmanību Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (NA).

Komisijā noraidīja šo priekšlikumu, bet vienlaikus bija iesniegti Ministru prezidenta rosinājumi, kas paplašinātu likumā jau jūnijā iebalsoto normu par investīcijām īpašā fondā, tai skaitā to attiecinot arī uz ieguldījumiem dzīvojamo ēku jaunbūvēs, proti, nekustamā īpašuma projektos.

Šo rosinājumu, līdzīgi kā idejas par pilnīgu uzturēšanās atļauju programmas likvidēšanu, izbrāķēja parlamenta juristi, uzsverot, ka tas jau ir kas cits nekā tas, par ko savā vēstulē Saeimai runā Valsts prezidents. Likumprojektu otrreizējā caurlūkošanā ir ļoti specifiska kārtība.

Premjera padomnieks Raimonds Bergmanis (AS), kurš sēdei bija pieslēdzies attālināti, enerģiski aicināja deputātus meklēt kādus citus risinājumus. Atsevišķu parlamentāriešuprāt, pat pārāk enerģiski.

Jāpiebilst, ka šī vispār ir reta parlamentāra prakse – pašam premjeram personīgi ar sava paraksta simbolisko svaru iesniegt grozījumus likumā.

Vaicāts, vai Kulbergs nedusmosies uz viņu pēc šīs komisijas sēdes, ka diezgan neceremoniāli izmeta tos priekšlikumus ārā, Bergmanis atbild: "Es vadījos pēc tā, kas ir rakstīts mūsu valsts likumdošanā, Saeimas kārtības rullī un Latvijas valsts Saeimas Prezidija nolikumā. (TV3: Ir jau visādi veidi, kā pacīnīties. Alternatīvi priekšlikumi, alternatīvi likumprojekti.) Jūs jau arī redzējāt, ka es arī balsoju par šādu alternatīvu priekšlikumu iesniegšanu, bet diemžēl… nu es komisijā esmu viens no savas partijas."

Plkst. 12.00 dienā, pie Saeimas zvana baznīcas atskanēja zvani, bet attiecībā uz šo likumprojektu un tajā ietvertajām potenciālajām normām par termiņuzturēšanās atļaujām jeb zelta vīzām pēdējais zvans vēl nav nozvanījis. Tas būs jaunnedēļ, parlamenta plenārsēdē, kad Imigrācijas likums atkal jāpieņem galīgajā lasījumā.