Vētra ir ne tikai lauzusi kokus un atstājusi desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības, bet arī izgaismojusi robus mūsu visu gatavībā krīzēm. Lai gan dienesti ar sekām lielākoties tikuši galā, paliek jautājums – cik gatavi esam nākamajai lielajai krīzei? Par to pirmdien īpaši sasauktā sēdē valdībai sprieda atbildīgie dienesti.
Krīzes vadības sēdi sasaucis finanšu ministrs Māris Kučinskis, kurš šodien aizvieto savu partijas biedru, Ministru prezidentu Andri Kulbergu, kamēr premjers atrodas vizītē Ukrainā. Pie viena galda sanākuši atbildīgie dienesti, lai pēc vētras izvērtētu ne tikai nodarītos postījumus, bet arī to, cik gatava Latvija ir šādai krīzei.
Vētras laikā atbildīgie dienesti strādāja ārkārtas režīmā. VUGD reģistrējis lielāko pieteikumu skaitu kopš statistikas apkopošanas sākuma – vairāk nekā trīs tūkstošus izsaukumu saistībā ar vētras radītājiem postījumiem. Visvairāk Rīgā un Pierīgā. Bojā gājis viens cilvēks, vairāki cietuši, tostarp divi ugunsdzēsēji. Lielākā daļa izsaukumu saistīta ar vēja lauztiem kokiem, kas bloķēja ceļus un apdraudēja cilvēkus.
Dienestu darbu iekšlietu ministrs vērtē kā labu. Taču kā viens no vājajiem punktiem krīzes brīdī – mobilie sakari.
"Jā, ir problēmas ar infrastruktūru, kas ir izgaismojušās, runa ir par mobilo sakaru infrastruktūru, kas ir īstenībā komersantu atbildības jautājums, bet tieši no dienestu puses – no spējas atjaunot satiksmi, no spējas sniegt palīdzību cilvēkiem, kam tas nepieciešams tos aizvest uz slimnīcu, faktiski te mēs redzam ļoti ātru un efektīvu darbu, neskatoties uz to, ka vētra bija ļoti apjomīga," saka iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.
Vētras kulminācijā bez elektrības palika aptuveni 280 000 klientu. Bez tās apstājas arī degvielas uzpildes stacijas, un ne visām bija autonomi ģeneratori. To iespējams noteikt par obligātu prasību.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Kā redzam, benzīnu tikai atsevišķās degvielas uzpildes stacijās varēja dabūt, tā kā būs tālāk priekšlikumi, kā to tālāk pilnveidot, pieņemu, ka vajadzēs kādas izmaiņas likumdošanā," norāda finanšu ministrs un premjera pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis (AS).
Taču krīzei gataviem jābūt ne tikai dienestiem. Arī pašiem iedzīvotājiem jāspēj iztikt brīdī, kad ierastā ikdiena uz laiku sabrūk.
Ar svecēm un baterijām nepietiks, tāpēc iedzīvotājus aicina apsvērt ģeneratoru iegādi.
"Domājot par to, kas notiek ziemā ar apkures sistēmu, ja tā darbojas pamatā ar elektrības pievadu, tad mums katrai mājsaimniecībai ir jādomā, jā, mums ir vajadzīgs ģenerators tādas jaudas ģeneratoru, kas var "pavilkt" pašas būtiskākās lietas – mājas apkures sistēmu, nodrošināt ūdeni, elektrisko plīti, lai uzsildītu zīdainim pudeli," saka Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.
Krīzes vadības centrs tagad strādās pie tā dēvēto noturības punktu izveides – vietu, kur krīzes laikā iedzīvotāji varētu uzpildīt dzeramo ūdeni, saņemt informāciju un, ja nepieciešams, piekļūt sakariem.
Vienlaikus tiek meklēti arī tehniski risinājumi sakaru noturībai. Plānotas izmaiņas, kas paredzētu, ja viena operatora bāzes stacija nedarbojas, pārējiem operatoriem būtu jānodrošina viesabonēšana, lai iedzīvotāji nezaudētu sakarus.
Bet elektroapgādes atjaunošana vēl turpinās. "Sadales tīkls" norāda – nomaļākās vietās tas var prasīt vēl pāris dienas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Gribu teikt, ka tādas daudzdzīvokļu mājas lauku apvidos vai tādi ciemati šodien tiks pieslēgti vairumā gadījumu, bet noteikti būs viensētas, mājsaimniecības tālākos lauku reģionos, kur mēs noteikti strādāsim vēl rīt un, iespējams, arī parīt," pauž "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Visām ministrijām, kā arī iesaistītajām iestādēm un Krīzes vadības centram līdz 15. septembrī jāsniedz ieteikumi valdībā, kā uzlabot darbu šāda veida krīzes situācijā.
