ASV spiegu šefa vizīte Maskavā un brīdinājumi Krievijai. Kas līdz šim zināms?

ASV izlūkdienesti jau iepriekš ziņoja un pieļāva dažādus scenārijus, kā Krievija varētu testēt NATO aliansi. No kiberuzbrukumiem vai viltus karoga operācijām līdz ierobežotam militāram iebrukumam. ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors esot arī mudinājis Maskavu mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.

Ceturtdien arī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins komentēja aizvadīto tikšanos un darīja to gluži kā trešdien ASV prezidents Donalds Tramps, kurš to nodēvēja par rutīnas tikšanos.

"Tikšanās ar Džonu Retklifu bija ierasta darba tikšanās. Apspriedām vairākus izlūkdienestu kompetencē esošus jautājumus, bet, kā jūs labi saprotat, izlūkdienestu darbības loks ir visai sensitīvs un specifisks," teica Nariškins.

Tikmēr agresorvalsts Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ceturtdien piešķīla papildu uguni, paziņojot, ka Maskavas atbilde uz Ukrainas uzbrukumiem ar britu ieročiem varētu skart Lielbritānijas militāros objektus gan Ukrainā, gan ārpus tās.

"Mēs vairākkārt esam brīdinājuši, ka, atbildot uz Ukrainas triecieniem Krievijas teritorijā ar britu ieročiem, par mērķi var kļūt jebkuri Lielbritānijas militārie objekti un tehnika gan Ukrainā, gan ārpus tās," teica Zaharova.

Zināms, ka Baltijas valstu amatpersonas par Retklifa braucienu esot brīdinātas iepriekš, tomēr publiski atkārto vien to, ka draudu līmenis nav mainījies. Plašāku oficiālu skaidrojumu trūkums sāk radīt arvien lielāku informatīvu vakuumu. Ārvalstu mediji savukārt pievērš uzmanību trūkumiem Baltijas valstu aizsardzībā, tostarp kavēšanās ar "Rail Baltica" projektu. Dzelzceļš ir būtisks NATO spēku un militārās tehnikas ātrai pārvietošanai reģionā.

Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis intervijā TV3 Ziņām sacīja, ka Baltijas valstis, iespējams, tuvojas bīstamākajam drošības posmam kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Intervija – Landsberģis TV3 Ziņām: Krievija var mēģināt pārbaudīt NATO reakciju uz provokācijām Baltijā

Vaicāts, vai, viņaprāt, draudi kļūst arvien tiešāki? Vai Vašingtonas rīcībā varētu būt informācija, ko mūsu valdības pagaidām publiski neatklāj un sabiedrībai neatzīst? Landsberģis norādīja: "Šī informācija jau kādu laiku ir nonākusi atklātībā vai vismaz pamazām parādījusies publiskajā telpā. Pirmais par to, iespējams, jau pavasarī brīdināja prezidents Zelenskis, sakot, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā nonāk informācija par Krievijas iespējamu gatavošanos paplašināt karu arī uz NATO valstīm, proti, Baltiju. Mūsu reakcija droši vien nebija tāda, kādu viņš gaidīja. Lielākā daļa no mums Baltijā šo brīdinājumu noraidīja un tam nenoticēja."

Landsberģis saka – tas, ka pie Baltijas robežām netiek koncentrēti lieli Krievijas spēki, vēl nenozīmē apdraudējuma neesamību. Grūti pierādāmais provokācijai pret Baltijas kritisko infrastruktūru un NATO reakcijas pārbaudīšanai tādi nav vajadzīgi.

"Manuprāt, esam nonākuši posmā, kad Krievija varētu mēģināt pārkāpt noteiktu robežu, būtiski traucējot mūsu ikdienu un vērtēt, kā mēs uz to reaģēsim. Ir svarīgi sabiedrībai atklāti pateikt, ka situācija diemžēl ir bīstama, taču vienlaikus arī skaidri izstāstīt, ko mēs darām, lai sevi pasargātu. Tas pašlaik ir galvenais uzdevums, un atbildība par to gulstas ne tikai uz mūsu sabiedrotajiem, bet arī uz mums pašiem," norādīja Landsberģis.

Briselē NATO vadība ceturtdien tikās ar Elbridžu Kolbiju, Pentagona galveno aizsardzības politikas veidotāju. Retklifa vizīte publiski netika pieminēta. ASV nākamnedēļ sola sabiedrotos par Maskavas sarunām informēt plašāk. Tikmēr pie diktatora Putina, kurš ar Retklifu tā arī netikās, šovakar devies Baltkrievijas valdnieks Aleksandrs Lukašenko.