Kremlis māk sēt paniku, bet draudu līmenis Latvijai joprojām ir zems, skaidro eksperti
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Maskavas vizītes iemeslu skaidrošana aizvien ir kā taustīšanās nezināmajā. Taču mediju ziņotais un ekspertu vērtējumi pamazām ļauj likt kopā lielās puzles gabalus. Viens no tiem – karš Krievijai nevedas, bet jauna eskalācija varētu noskaņot pret Maskavu arī Donaldu Trampu. Šādu vēstījumu Džons Retklifs, pēc ASV mediju ziņām, nedēļas sākumā nogādājis Kremlim.
"The New York Times" vēsta, ka Redklifs Krievijas drošības dienesta vadītājam izklāstījis drūmu valsts militārās un ekonomiskās situācijas vērtējumu, mudinot sākt nopietnas miera sarunas. Konkrēti draudi gan neesot izteikti.
Savukārt "The Washington Post" ziņo, ka Kremlis Irānas kara dēļ uzskata ASV par novājinātu un varētu pastiprināt spiedienu pret sabiedrotajiem Eiropā. Redklifs brīdinājis, ka eskalācija Ukrainā varētu panākt pretējo, tas ir, tuvināt Trampu Kijivai nevis saviem draugiem Kremlī.
Donalds Tramps vizīti aizvien nav plašāk publiski komentējis, vien sniedzis strupas atbildes.
Žurnāliste: "Prezidenta kungs, vai Vladimirs Putins piekrita vai apņēmās neuzbrukt NATO teritorijai?"
Tramps: "Man ar viņu ir bijušas labas sarunas. Viņš NATO teritorijai neuzbruks."
Žurnāliste: "Vai CIP direktors Džons Retklifs vizītes laikā brīdināja Krieviju neuzbrukt NATO teritorijai?"
Tramps: "Es nevēlos to komentēt, taču viņi neuzbruks."
Savu vērtējumu piedāvājusi arī amerikāņu domnīca Kara izpētes institūts. Analītiķi pieļauj, ka Vašingtona varētu būt centusies atturēt Krieviju no ierobežotas provokācijas pret kādu NATO valsti.
Pazīmju par gatavošanos plašam iebrukumam Baltijā nav, taču netiek izslēgti dronu vai raķešu triecieni, kā arī ierobežota iebrukuma operācija, lai pārbaudītu alianses vienotību un gatavību reaģēt.
Drošības eksperts Jānis Kažociņš TV3 raidījumā "900 sekundes" aicināja neļaut bažām kļūt par daļu no paša Kremļa iebiedēšanas taktikas.
Atcerēsimies, ka Krievijas hibrīdkarā ļoti svarīgs ir arī psiholoģiskais moments, kognitīvais karš. Vislabāk ir iebiedēt tos, kuri visvairāk atbalsta Ukrainu. Kā viņus iebiedēt? Likt saprast, ka tūlīt uzbruks tieši viņiem, tas ir, mums, un ka mums klāsies ļoti slikti.
Kažociņš arī īpaši uzsvēra, ka tieša militāra apdraudējuma Latvijai pašlaik nav. Reālāks risks ir hibrīduzbrukumi vai provokācijām, kuru saistību ar Krieviju būtu grūti nekavējoties pierādīt, bet kuru mērķis varētu būt pārbaudīt NATO piektā panta darbību.
Latvijas amatpersonas aizvien plašāk komentārus nesniedz.
Mēs esam vienojušies šo nekomentēt. Varu vien piebilst, ka ASV un Krievijas dienestu sarunas notiek regulāri. Tādēļ publiski par tām jāizsakās ASV pusei. Ar to arī mans komentārs ir beidzies.
Tomēr spriedze reģionā jebkurā gadījumā nav mazinājusies. Eiropā turpinās sabotāžas mēģinājumi un dronu incidenti, kuros tiek pieļauta Krievijas iesaiste, savukārt NATO pēdējās nedēļās pastiprināti novēro Kēnigsbergas apkārtni.
Britu drošības eksperts Edvards Lūkass TV3 Ziņām uzsvēra, ka satraucošam vajadzētu būt nevis sabiedroto pašreizējai aktivitātei, bet gan bezdarbībai.
Manuprāt, tas ir līdzīgi kā sagatavot māju, kad tuvojas negaiss, tā ir pareiza rīcība. Daudzi ir bažījušies, vai Amerika joprojām ir kopā ar mums un vai ar NATO viss ir kārtībā. Taču tieši tā sistēmai ir jādarbojas un tā darbojas. Tāpēc pašlaik jūtos mierīgāk. Daudz vairāk mani satrauktu tas, ja parādītos ziņas par iespējamiem Krievijas plāniem, bet NATO uz tām nereaģētu. Tas gan būtu satraucoši.
Arī Retklifa pieturu Rīgā pirms došanās uz Maskavu Lūkass vērtē kā apzinātu politisku signālu, proti, sarunas ar Krieviju nenotiek aiz Baltijas valstu muguras.
Manuprāt, tas, ka direktors Retklifs pa ceļam piestāja Rīgā, bija ļoti nozīmīgi, jo tas apliecina, ka Vašingtona un Maskava aiz Baltijas valstu muguras nemēģina noslēgt kādu vienošanos, kurā pierobežas valstis kļūtu par sarunu objektu. Viņi būtībā pasaka: "Mēs esam kopā ar jums." (..) Pēc tam redzējām, ka viņš atgriezās ASV un informēja šīs valsts augstākās amatpersonas.
Priecājos, ka viņš Maskavā nenakšņoja. Ja vēlies apliecināt, ka vizīte ir nopietna, tu ierodies, piedalies sarunās un atkal dodies prom. Manuprāt, daudz satraucošāks signāls būtu, ja šī vizīte līdzinātos kādai no Vitkofa vizītēm, kad nekompetentie Vitkofs un Kušners ierodas Maskavā, draudzīgā gaisotnē pavada laiku ar augstām Krievijas amatpersonām, apmeklē Lielo teātri un apskata pilsētu. Tas jau liecinātu par zināmu draudzību, vismaz personiskā līmenī, un tas būtu visai satraucoši.
Jebkurā gadījumā, ņemot vērā gan pēdējā laikā Eiropā piedzīvotos dronu incidentus pie kritiskās infrastruktūras objektiem un gaisa telpas pārkāpumus, reģionā arvien skaļāk izskan vērtējums, ka Krievijas hibrīdkarš kļūst aizvien mazāk "hibrīds", kā arī arvien skaļāk izskan aicinājumi stiprināt NATO un Maskavas militāro saziņu, lai nepieļautu situācijas, kas var novest pie nejaušas eskalācijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
