Ukraiņu bērniem un jauniešiem Latvijā pieaug sociālās izolācijas risks

Kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, Darijai Urus bija tikai 16 gadi. Kara pieredze vēlāk ietekmēja arī viņas lēmumu studēt medicīnu.

"Arī karš ietekmēja manu izvēli, jo es redzu, cik grūti cilvēkiem un ārstiem tagad ir Ukrainā," Vispirms gribēju mācīties šeit un pēc tam braukt atpakaļ, bet tagad gribu palikt Latvijā," saka Darja.

Tagad Darija tekoši runā latviski un jau trešo gadu studē universitātē. Nākotnē viņa vēlas strādāt tieši Latvijā: "Esmu ļoti pateicīga par iespēju mācīties Latvijas Universitātē. Gribu Latvijai atdot savas zināšanas, palīdzēt cilvēkiem un nākotnē strādāt slimnīcā Latvijā."

Darija ir veiksmīgs integrācijas piemērs. Taču "Ukrainas mājas Latvijā" psiholoģe Natālija Urus atzīst, ka daudzi ukraiņi joprojām dzīvo starp divām valstīm. Latvijā jau izveidota ikdiena, bet cerība atgriezties nav zudusi.

"Četrus gadus tu jau veido savu dzīvi šeit, Latvijā, un Latvija kļūst par daļu no tevis. (..) Daži cilvēki atrod darbu un veido savu dzīvi Latvijā. Daži vēlas atgriezties Ukrainā. Pašlaik mēs atrodamies tādās kā krustcelēs," saka Natālija.

Šī neziņa ietekmē arī ļoti praktiskus lēmumus. Kur bērniem mācīties, kādu darbu vecākiem meklēt un vai Latvijā veidot pastāvīgas mājas. Vissmagāk pielāgošanās nereti padodas tieši bērniem un jauniešiem, kuri mēdz noslēgties un pazust no apkārtējo redzesloka.

"Bērnu sociālā izolācija pieaug nevis tāpēc, ka kāds būtu labs vai slikts. Nonākot vidē ar citu valodu un kultūru, bērni sāk noslēgties. (..) Viņi piedzīvo kombinētu traumu, jo atrodas pastāvīgā stresā. Viņu tuvinieki ir palikuši Ukrainā vai arī viņu mājas pašlaik atrodas okupētajā teritorijā. Viņi saprot, ka, iespējams, nekad vairs nevarēs atgriezties mājās," skaidro Natālija.

Šo izolāciju cenšas mazināt Ukrainas māja Latvijā. Tā ir ne vien vieta pasākumiem, bet arī kopienas centrs, kur saņemt atbalstu, runāt ukrainiski un bērniem atrast draugus ārpus skolas.

"Šeit ukraiņi satiekas, dzied un dejo. Te viņi var sarunāties ukraiņu valodā un nezaudēt savu ukrainisko identitāti. Arī bērni šeit iepazīstas cits ar citu, jo daudzi mācās Latvijas skolās un viņiem nav citas kopīgas vietas, kur satikties. Par šādu vietu ir kļuvusi "Ukrainas māja Latvijā", norāda Ukrainas mājas Latvijā vadītāja Mariana Hrošovika.

Lai gan sākotnējais palīdzības vilnis ir mazinājies, Ukrainas mājas vadītāja saka, ka ukraiņi Latvijā joprojām jūtas droši un saņemto atbalstu patiesi novērtē.