"Pakalpojums, kur pēc definīcijas nedrīkst būt rindas!" Pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes aug strauji
Cilvēkam dzīves nogalē būtu jāsaņem palīdzība, nevis jāmeklē, kur to dabūt. Taču pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes Latvijā aug tik strauji, ka valstij nācies steidzami piešķirt papildu 12 miljonus eiro. Kam šī palīdzība šobrīd ir pieejama un kas notiek ar tiem, kuriem ar mobilās komandas vizītēm nepietiek?
Pirmsnāves aprūpe Latvijā joprojām ir salīdzinoši jauns palīdzības veids. Būtiskas pārmaiņas neārstējami slimu cilvēku aprūpē notika pirms nepilniem trim gadiem, kad valsts sāka apmaksāt paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā.
Līdz tam cilvēkiem, kuru slimību medicīna vairs nespēja apturēt, bet kuriem bija nepieciešama aprūpe, nereti atlika vien zvanīt neatliekamajai palīdzībai. Tagad cilvēka dzīves nogali iespējams pavadīt mājās — pie pacienta dodas mobilā paliatīvās aprūpes komanda.
Taču šis hospisa pakalpojums kļuvis tik pieprasīts, ka valstij nācies steidzami meklēt tam papildu naudu. Gada laikā to cilvēku skaits, kuri saņem šo palīdzību, audzis par vairāk nekā trešdaļu.
Un, tā kā pieprasījums turpina augt, valstij šonedēļ nācās atrast vēl vairāk nekā 12 miljonus eiro, lai cilvēkiem, kuriem dzīves izskaņā nepieciešama palīdzība, aprūpe būtu pieejama bez pārtraukuma.
"Šis ir pakalpojums, kur pēc definīcijas nedrīkst būt rindas! Tāpēc paldies valdībai, ka bija liela izpratne par šo jautājumu, bez liekām problēmām tika atrasta iespēja šo papildu finansējumu piešķirt," saka Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš.
Tas nozīmē – cilvēkiem, kuriem hospisa aprūpe nepieciešama, palīdzība netiks atteikta. Par to atviegloti ir arī vieni no četriem pakalpojuma sniedzējiem valstī, "Hospiss māja". Tur gada laikā pieprasījums audzis gandrīz uz pusi.
"Tā kā šim pakalpojumam nav šī materiālā sliekšņa, kad tas pienāktos cilvēkiem ar zināmu ienākumu līmeni, bet gan jebkuram, atkarīgs tikai no medicīniskajām indikācijām, tad vairāk par šo pakalpojumu uzzinot, ir tikai loģiski, ka šis pieprasījums pieaug," pauž organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāja Ilze Zosule.
Taču, lai gan pakalpojums kļūst pieprasītāks, informācija par iespēju to saņemt ne vienmēr līdz pacientiem un viņa tuviniekiem nonāk pietiekami agri.
"Mēs joprojām redzam, ka pie mums nonāk pacienti ļoti sliktā stāvoklī. Viņiem faktiski pēc medicīniskajām indikācijām būtu vajadzējis hospisa pakalpojumu saņemt agrāk, bet viņi pie mums nonāk burtiski pēdējā brīdī, nodzīvo nedēļu un dažas dienas. Tā kā joprojām ir ļoti, ļoti smagi gadījumi, kas norāda, ka vēl tās informācijas ir maz," norāda Zosule.
Un vēl viena problēma kļūst redzama tad, kad cilvēka stāvoklis jau ir ļoti smags – mobilā komanda pie pacienta nevar palikt visu dienu.
"Šobrīd mobilā komanda atbrauc pie pacienta, mediķi viņam izdara vajadzīgās manipulācijas – iešpricē zāles vai vēl kaut ko, aprūpētājs apkopj, nomazgā, pabaro, un brauc pie nākamā pacienta. Tāpēc jau tās saucas mobilās komandas, bet nav šīs te ilgstošās aprūpes, astoņas stundas, lai tuvinieks var aiziet uz darbu, un atnākot mājās, var būt atkal kopā, un nav jāliek tuvinieks pansionātā. Tu vari salāgot to dzīvi un būt blakus," skaidro organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāja.
Taču pieaugošais pieprasījums liek domāt arī par nākamo soli – kā šo palīdzību attīstīt tālāk. Īpaši cilvēkiem, kuri ir vientuļi un kuriem nav tuvinieku, kas varētu nodrošināt aprūpi. Citās valstīs šādās situācijās risinājums ir hospisa stacionārs, taču Latvijā cilvēkam šādas iespējas pagaidām nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
