Latvijā jau pusotru gadu nespēj pieņemt noteikumus kritiski svarīgo datu centru drošībai
Sakaru un elektrības zudumi pagājušās nedēļas nogales vētrā un šogad piedzīvotie vairāki veiksmīgie hakeru uzbrukumi valsts datubāzēm apliecina, ka daudzas jomas nav gatavas krīzes brīžiem, un darāmā vēl ir ļoti daudz. Sakari, dati, elektroenerģija – par šo funkciju nepārtrauktību ir jārūpējas miera laikos vai pirms vētrām. Piemēram, vēl bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) vadībā sākts gatavot grozījumus kiberdrošības likumā. Tiem būtu jāpalīdz labāk sargāt datu centrus. Izmaiņām vajadzētu stāties spēkā jau nākamnedēļ – no septembra. Bet grozījumi joprojām nav pieņemti.
Rīga, Imanta, Kleistu iela. Šeit atrodas TET datu centrs. Aizvadītās nedēļas nogales vētrā arī tas vairākas stundas darbojās ar dīzeļģeneratoru palīdzību.
Šī māja ir padomju gados celta starptautiskā centrāle. Sienas biezas, pārsedzes pamatīgas un spējīgas noturēt dažādas smagas iekārtas. Te trijos stāvos izvietoti trīs dažādi datu centri. Tiem visiem pats galvenais ir elektrība.
Ja tā pazūd, viss ir slikti. Lai nodrošinātu, ir divi neatkarīgi elektrības ievadi, kas pienāk datu centrā. Ja viens aiziet pa pieskari, strādā otrs. Ja nestrādā ievadi, automātiski ieslēdzas dīzeļģeneratoru sistēma. [Jautājums: Kā jums vētrā bija?] Vētrā mēs strādājām principā uz dīzeli, jo bija ļoti daudz raustīšanās. Un, ņemot vērā, ka Latvija ir pārslēgusies no BRELL tīkla, tad situācija ar elektrību nav tik stabila, kā bija līdz šim. Ejam uz priekšu! Gāzes dzesēšanas sistēma.
Datu centrā parastos ugunsdzēšamos aparātus lietot nevar, jo tie sabojātu serverus. Tāpēc dzēšanai izmanto gāzi. Tā ir smagāka par skābekli, caur īpašām lūkām gaisu izspiež no telpām un degšanu noslāpē.
"Šeit ir baterijas, kas ir paredzētas aptuveni stundai. Stundu datu centrs var dzīvot tikai uz baterijām. Tas ir pietiekami ilgi," bilst Sperga.
Kad pārrāvums ir ilgāks un ar baterijām nepietiek, ieslēdzas dīzeļģeneratori. Tad automātika izrēķina, kāda jauda nepieciešama un liekā iekārta atslēdzas. Lai motori iedarbotos bez problēmām, nepārtraukti jāsilda to eļļa.
Eļļa. 40 grādu temperatūra. Mēs dzenam siltu eļļu. Tas ir dīzelis. Tāpat kā ziemā. Stāvēs laukā -20 grādos, nu neiestartēsi. Mums ir iekštelpās, 40 grādi. Un mēs zinām, ka viņš iestartēsies 30 sekundēs un 40 sekundēs sinhronizēsies. Mums ir stunda. Mēs esam uztaisījuši ar lielu rezervi. Standarts prasa 10-15 minūtes. Apakšā ir 200 litru bāka. Ja bāka iztukšojas, viņa automātiski tiek piesūknēta klāt. Ja viss ir slikti, iedarbīga metode – rokas variants. Degviela. Trīs Mucas. 3,5 tonnas katrā. Nav tukšas, dubultās sienas. Ir indikators iekšā. Ja ir noplūde, mēs redzam šeit. Nākamā noplūde – mēs redzam pa perimetru.
Datu centra projektēšanā piedalījušies arī konsultanti no Izraēlas, kuri ieteikuši parūpēties par daudzpakāpju drošību. Piemēram, krīzes situācijām te ir tikai papīra formas iekārtu shēmas, jo pēc ekspertu teiktā stresa situācijās cilvēks manuālu instrukciju uztver labāk nekā elektronisku, piemēram planšetē. Katrs vads un kabelis ir marķēts ik pēc pieciem metriem, un marķējumam ir jābūt ar 20 gadu noturību.
"Tu zini, kas ir "upsis"? Lai tev būtu 220, jo tas ir ļoti svarīgi. Un stāsts ir tāds, ka strādā viena sistēma, un viņa virtuāli migrē. Pieci "upši", kas slodzi dala savā starpā.Lai nebūtu tā, ka viens nolietojas un cits nenolietojas. Un viņi virtuāli visu laiku peld," saka Sperga.
Māris Sperga no TET mudina Latvijai ātrāk parūpēties par mūsu pašu svarīgāko datubāzu dublēšanu un izvietošanu uz serveriem ārpus valsts, lai krīžu situācijās iespējams datus atjaunot. Par to sanāksmēs runāts gadiem. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka daļa no datiem ir pārcelta un glabājas kaut kur Frankfurtē, Vācijā, bet daļa vēl nē. Politiķi par to runāt vairās, jo tas esot liels noslēpums. Darbi sākušies pēc krievu iebrukuma Krimā.
Igauņi to jau ir izdarījuši un gluži otrādi – ar to publiski lepojas. Ziemeļu kaimiņi rezerves kopijas glabā Luksemburgā. Projektu sauc "Datu vēstniecība" ("Data Embassy").
Kad sākās karš 2022. gada 24. februārī, bija mana garākā darba diena. 20 vai 21 stundu nācās strādāt. Un tur bija galvenās atziņas, ka tajā brīdī visi sāk migrēt savus datus, tie kanāli ir pārpildīti. Kad tikko sākās karš, tie virzieni, kas savulaik gāja arī caur Baltkrieviju, tika atslēgti, un viss strādāja tikai caur tiem kanāliem, kas bija – jūrā kabeļi un citas sistēmas, ko es detaļās nestāstīšu. Bet tajā brīdī viss ir pārslogots. Īpaši ir pārslogots no tās valsts ārā. Un, ja mēs patiešām domājam, ka mēs varam nomigrēt kādus datus stundā, piecās vai sešās, ja nav infrastruktūra iznesta, jau ir par vēlu. Ja mēs domājam, ka kādā krīzes brīdī mēs aizvedīsim serverus, jo arī tādi stāsti bija, mēs saliksim mašīnā, aizvedīsim. Mēs pat no Rīgas nevarēsim izbraukt ārā, kad jau viss būs sastrēdzis. Tāpēc ir ļoti svarīgi par to parūpēties laicīgi.
TET datu centrs Imantā un no jauna uzceltais Salaspilī izgājuši starptautiskus testus un pārbaudes. Rīgas centram drošība esot tādā līmenī, ka tajā var glabāt VISA un MASTERCARD kredītkaršu datus.
Bet Latvijā ir daudz dažādu datu sistēmas, lielāki un mazāki serveri un datu centri, kur glabājas arī ļoti sensitīva informācija. Piemēram, vairāki datu centri ir valsts uzņēmumam "Augstsprieguma tīkli".
Mēs ļoti labi apzināmies, ka kiberuzbrukumu spējas pieaug, attīstoties tehnoloģijām. Līdz ar to mums jāaug līdzi apdraudējumiem, kas ir pieauguši. [Jautājums: Vai jūsu speciālisti un iekārtas ir konstatējušas, ka ir notikusi bakstīšanās un mēģinājumi ielauzties?] Taustīšanās mums notiek katru dienu. Ļoti daudz.
Iekšlietu ministrijā ir īpašs Informācijas centrs, kas uztur un nodrošina daudzus dažādus reģistrus un informācijas sistēmas. Ministrs Jānis Dombrava (NA) "Nekā personīga" apgalvo, ka izvērtējis tā darbu un secinājis, ka tas nav apmierinošs. Plāns tagad datus glabāt Latvijas valsts radio un televīzijas centra infrastruktūrā.
Situācija tur nav spoža. [Jautājuma: Kur tieši?] Iekšlietu ministrijas saimniecībā. Tā ilgstoši atstāta novārtā. Un kamēr notiek pārejas periods, es ceru, ka mēs neizgaismosim to infrastruktūru tiem kas var mēģināt tur kaut ko sliktu sadarīt. Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas infrastruktūru – tur darbs notiek, lai sakārtotu lietas, kas ilgstoši nav bijušas kārtotas. Ir datu centri, kas ir šim digitālajam centram, kuri ir, teiksim tā, neatbilstoši mūsdienu standartiem. Tāpēc šodien mums notiek sarunas ar LVRTC attiecībā uz to, kā varētu šīs abas struktūras sapludināt kopā, lai šie datu centri būtu apvienoti, lai uzlabotos arī pakalpojuma kvalitāte, gan nodrošinājums, gan rezerves, vietas, kur tad glabātos Iekšlietu ministrijas datu centros glabātie dati.
Vienotu prasību datu centru drošībai Latvijā izrādās nemaz nav. Katrs tos savā saimniecībā sargā tā, kā uzskata par pareizu. Vēl Andra Sprūda laikā Aizsardzības ministrija sāka gatavot noteikumus, ko valdībai vajadzēja izdot jau līdz 2025. gada 1. aprīlim. Tagad projektā ierakstīts, ka tiem jāstājas spēkā 1. septembrī, taču noteikumi joprojām nav pieņemti.
VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols norāda: "Tas dotu priekšnosacījumu, ka valsts jau varēs iesaistīt savu pakalpojumu nodrošināšanai sistēmu izmitināšanai arī komersantu nodrošinātos datu centrus un būs noteikti kritēriji, pēc kuriem var izvērtēt šos komersantus. Šobrīd tas tiek darīts no gadījuma uz gadījumu."
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis saka: "Mēs faktiski esam savu darbu kopā ar CERT.LV un Satversmes aizsardzības biroju pabeiguši. Sarunas un darbs ir gājis jau vairāk nekā gada garumā. Tas process ir faktiski noslēgts, un mēs nāksim uz kabinetu pēc lēmuma burtiski nākamajās dažās sēdēs."
Bet datu centri nav vienīgie svarīgie objekti, kuru drošība būtu jāstiprina. Jārūpējas arī par svarīgāko sakaru, elektroenerģijas un citu objektu fizisku drošību pret sabotāžām vai iespējamiem uzbrukumiem no gaisa. Aizsardzības ministrija kritizē Augstsprieguma tīklus, ka Rēzeknē uzbūvētās elektrotīkla balansēšanas baterijas uzstādītas klajā laukā bez būtiskiem drošības risinājumiem, lai pasargātu, piemēram, no droniem, kas šajā reģionā šogad lidojuši vairākkārt. Uzņēmuma vadība gan kritiku noraida.
Mēs zinām par šo gadījumu. Bet tas, ko es vēlos teikt, te nav viena unikāla atbildība. Tas ir atbildību kopums un veselais saprāts. Galu beigās ikvienam, kurš vēlas šajā jomā darboties, ir jāsaprot, ka tas ir šaušalīgi augsta riska un drošības riska pasākums un te kaut ko iesākt pašam un teikt, ka citi ir vainīgi neizdosies. Pirms šādas lietas darīt ir jādomā un jāskatās, kas tad beigu beigās tiek sasniegts. [Jautājums: Tad "Augstsprieguma tīkli" nepadomāja?] Es nedomāju, ka tur ir kādas ļaunprātības. Vai kaut kas tāds. Viņi droši vien būs labākie, kas zinās atbildes uz jautājumiem. Bet uzmanību no savas puses arī esam pievērsuši.
Savukārt Irklis norāda: "Šis te bateriju projekts ir diezgan pasens, un tas tika iesākts vēl pirms 2022. gada februāra. Līdz ar to – to plānojot un projektējot, netika tik ļoti liela uzmanība pievērsta šīs te fiziskās drošības jautājumiem. Bet no otras puses jāsaka, ka šodienas acīm arī šis nav tik kritisks jautājums. Baterijas nav tā viskritiskākā drošības infrastruktūra. Tās tika izveidotas kā pagaidu risinājums pēc sinhronizācijas. Viņas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nepilnīga tirgus apstākļos mums ir pašiem savs resurss. Kā mēs šobrīd redzam, Tirgus attīstās samērā strauji, mums arvien vairāk parādās baterijas arī tirgū privātiem uzņēmumiem. Kā redzam, neviens no viņiem neliek betona sarkofāgos un kopumā tā situācija ar baterijām nebūtu kritiska, ja kaut kas ar viņām notiktu."
"Augstsprieguma tīklu" saimniecībā ir arī ap 30 īpaši svarīgas apakšstacijas. Arī to drošība būtu jāstiprina. Tuvāko gadu laikā tam varētu atvēlēt 60 miljonus eiro. Pētīta arī ukraiņu pieredze, kuri šīm iekārtām apkārt veido betona sarkofāgus, lai pasargātos no gaisa uzbrukumiem. Bet šie risinājumi katrai no stacijām izmaksā ap 5 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik izmaksā pašas apakšstacijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
