Zinību dienas priekšvakarā politiķi aizvien strīdas par svarīgām izmaiņām mācību procesā
Rīt sākas jaunais mācību gads, taču skolotāji, skolēni un viņu vecāki joprojām ir neziņā, vai jārēķinās ar kādām izmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas paredz būtiski mainīt skolēnu vērtēšanas un centralizēto eksāmenu kārtošanas nosacījumus. Norādot, ka ministres ieceres ir sasteigtas un pretrunīgi vērtētas, koalīcijas partneri Zinību dienas priekšvakarā nākuši klajā ar aicinājumu izmaiņas atlikt.
Viskarstākās diskusijas raisījis izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) piedāvājums, kas saistīts ar devītās klases noslēguma eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā. Ministre uzskata, ka šo eksāmenu rezultāti vairs nedrīkst būt nosacījums pamatizglītības iegūšanai.
Saskaņā ar Indriksones piedāvājumu skolēns saņemtu pamatizglītības apliecību arī gadījumā, ja kādu no šiem eksāmeniem nebūtu izdevies nokārtot. Galvenais, lai visos priekšmetos ir sekmīgi gala vērtējumi. Tiesa, eksāmenu rezultāti joprojām tiktu ņemti vērā, ja skolēns vēlētos turpināt mācības, lai iegūtu vidējo izglītību.
Šodien sasauktajā Saeimas Izglītības komisijas ārkārtas sēdē ministre pārmaiņu nepieciešamību skaidroja ar to, ka šogad 818 devītklasnieki nenokārtoja vismaz vienu eksāmenu, tāpēc tika atstāti uz otru gadu un nebeidza pamatskolu. Ministrijā lēš, ka jaunajā mācību gadā otrgadnieku skaits varētu pieaugt gandrīz divas reizes, jo slieksnis eksāmena nokārtošanai tiek celts no 15 uz 20 procentiem.
"Tie provizoriski varētu būt apmēram pusotrs tūkstotis jauniešu, kuriem mēs faktiski pateiksim – "jums jāpaliek otrgadnieku lomā, jūs nevarat doties tālāk savā izglītības ceļā!" Tie ir tie svaru kausi, kāpēc es saku, ka svarīgi būtu šo lēmumu tomēr pieņemt šī – nākamā – mācību gada laikā, lai pavasarī šos bērnus mēs neapturētu. Varētu teikt, neuzliktu viņiem zīmogu – "te nav izdevies", "tev nav sanācis"."
Ar tik būtisku izmaiņu piedāvājumu Indriksone nāca klajā augusta sākumā. Norādot, ka reforma ir sasteigta un nepietiekami izvērtēta, koalīcijas partneri to nav gatavi atbalstīt.
"Es palieku pie tā, ka atceļam, izrunājam un padodam šodien ziņu, ka rīt sākas 1. septembris ne ar tādu nesagatavotu dāvanu. Un ministriju tad aicinu fokusēties šīs enerģijas vietā tiešām uz izkritušajiem skolēniem un meklēt kādu variantu, lai nav tie skaitļi, ko ministre teica, bet nevienkāršojot visu un nemazinot kvalitāti."
Līdzīgs viedoklis arī Saeimas Izglītības komisijas vadītājam. Viņš uzskata, ka izmaiņu ieviešana būtu jāatliek par gadu.
"Manuprāt, tas būtu slikts signāls attiecībā uz tiesisko paļāvību, ka mēs uzsākam šo mācību gadu un mēs noslēdzam to ar citiem principiem, nekā mums šobrīd ir likumā. Tāpēc es personīgi domāju, protams, tas būs komisijas jautājums, ka tas termiņš tomēr nestāsies ar šo mācību gadu, bet ar nākamo mācību gadu. Manuprāt, tas būtu loģiskāk un labāk."
"(TV3: Kā jūs vērtējat to, ka dienu pirms jaunā mācību gada sākuma nekādas skaidrības nav?) Gribētos palamāties – draņķīgi. Tas ir tas, ko mēs visām partijām tagad lūgsim, slēdzot vienošanos par sadarbību, lai ir punkts, ka būtiski grozījumi, kas attiecas uz nozari, nedrīkst tikt pieņemti vasarā. Tam ir jābūt līdz mācību gada beigām. Protams, rēķinoties, ka var būt kāda ārkārtēja situācija. Bet šādās standarta situācijās šī tradīcija ir jāpārtrauc, kas jau ir bijusi padsmit gadu garumā."
Izglītības ministre nākusi klajā arī ar citiem priekšlikumiem. Tā, piemēram, viņasprāt, jābūt plašākām iespējām labot pārbaudes darbu atzīmes, kā arī 9. klasē jāievieš centralizētais eksāmens dabaszinībās. Vai kādas no Indriksones piedāvātajām izmaiņām būtu atbalstāmas, valdība paredzējusi lemt rīt – Zinību dienā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
