Lietuvā strīdas par izgudrojumu, kas varētu palīdzēt ražot munīciju Eiropā

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, Andrjukonis ir viens no galvenajiem tehnoloģijas autoriem. Viņš apgalvo, ka strīds sākās pēc neveiksmīgām sarunām par nākotnē plānotā uzņēmuma akciju sadalījumu, kura mērķis būtu komercializēt jauno tehnoloģiju.

Pēc zinātnieka versijas, ideja izmantot kaņepju šķiedras nitrocelulozes ražošanai radās 2025. gada beigās komandējuma laikā Polijā kopā ar uzņēmuma "Rubedo Circular" partneriem.

Andrjukonis Darba strīdu komisijā norādījis, ka sākotnēji panākta vienošanās par sadarbību ar Fizikālo un tehnoloģijas zinātņu centru. Zinātniskā iestāde nodrošinātu laboratorijas, aprīkojumu un reaģentus, bet apmaiņā iegūtu daļu no nākotnes uzņēmuma akcijām.

Tomēr 2026. gada pavasarī sarunas nonāca strupceļā.

Saskaņā ar LRT rīcībā esošo informāciju tika apspriesta iespēja centram piešķirt aptuveni 10% akciju, savukārt intelektuālā īpašuma tiesības atstāt izgudrotāju komandai. Centrs šādam modelim nepiekrita, un sarunas izjuka.

Andrjukonis apgalvo, ka pēc tam pret viņu sākts spiediens. Viņš norādījis, ka tika pieprasīta visa ar projektu saistītā intelektuālā īpašuma nodošana, uzsākta iekšējā izmeklēšana un vēlāk viņš atlaists no darba.

Savukārt Fizikālo un tehnoloģijas zinātņu centrs kategoriski nepiekrīt šādai notikumu interpretācijai. Institūcija uzsver, ka projekts ticis attīstīts, izmantojot centra laboratorijas, aprīkojumu, infrastruktūru un citu zinātnieku darbu. "Centram piederošs tehnoloģiski vērtīgs risinājums tika radīts, izmantojot centra darbinieku intelektuālo ieguldījumu, infrastruktūru, laboratorijas, iekārtas un citus resursus," norādīja iestāde savā komentārā.

Centrs uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesībām bija jāpaliek zinātniskās iestādes rīcībā, savukārt privātais uzņēmums "Rubedo Circular" sākotnēji tika uztverts tikai kā iespējamais komercializācijas partneris.

Institūcija arī apgalvo, ka zinātnieks nav ievērojis procedūras, nav pienācīgi aizsargājis komercnoslēpumu un nodevis informāciju trešajām personām.

Tikmēr Darba strīdu komisija nolēmusi, ka Andrjukoņa atlaišana bijusi nelikumīga. Komisija secinājusi, ka centrs jau iepriekš zinājis par zinātnieka darbību uzņēmumā "Rubedo Circular", turklāt citiem uzņēmuma pārstāvjiem pat tika nodrošināta piekļuve laboratorijām.

Komisija uzdeva izmaksāt zinātniekam kompensāciju un vidējo darba samaksu par piespiedu darba kavējuma laiku.

Taču strīds ar to nebeidzās. Fizikālo un tehnoloģijas zinātņu centrs vērsies Viļņas rajona tiesā ar prasību pret "Rubedo Circular", Eivīdu Andrjukoni un vēl vairākiem projekta dalībniekiem.

Tiesa jau piemērojusi pagaidu ierobežojumus, kas aizliedz izmantot, izpaust vai komerciāli izmantot ar projektu saistīto informāciju līdz galīgā sprieduma pieņemšanai.

Lieta ir nozīmīga ne tikai Lietuvā. Eiropas aizsardzības nozarei šobrīd īpaši aktuāls ir nitrocelulozes trūkums. Šī viela ir būtiska munīcijas ražošanā, bet Eiropa ilgstoši bijusi atkarīga no izejvielu importa no Āzijas, tostarp Ķīnas.

Lielie Eiropas aizsardzības uzņēmumi, piemēram, Zviedrijas "Saab" un Vācijas "Rheinmetall", iepriekš brīdinājuši par šādas atkarības riskiem. Tādēļ tehnoloģija, kas ļautu ražot nitrocelulozi no kaņepju šķiedrām Eiropā pieejamām izejvielām, varētu kļūt stratēģiski nozīmīga gan Eiropas aizsardzības industrijai, gan atbalstam Ukrainai.

Pašlaik galavārds par izgudrojuma īpašumtiesībām būs jāsaka Lietuvas tiesām.