Kā valsts glabā svarīgus datus? Izgaismojas problēmas un vājās vietas
Pēc nesenās vētras un hakeru uzbrukumiem Latvijā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts datu drošību. Ir jomas, kas nav gatavas krīzes brīžiem, un darāmā vēl ir ļoti daudz. Sakari, dati, elektroenerģija – par šo funkciju nepārtrauktību ir jārūpējas miera laikos vai pirms vētrām. Daudzas svarīgas sistēmas joprojām nav pietiekami aizsargātas, bet iecerētie uzlabojumi kavējas.- par to svētdien ziņoja raidījums "Nekā personīga".
Īpaši svarīga ir datu centru drošība. Tie glabā ne tikai valsts iestāžu informāciju un reģistrus, bet arī daudzu ikdienā izmantotu pakalpojumu datus. Datu centros darbojas sistēmas, kas nodrošina valsts pārvaldes darbu, dokumentu apriti un citus svarīgus procesus. Kā glabājam datus? To šonedēļ apspriež arī raidieraksts "Nekā personīga bez protokola".
Podkāstā izskanēja bažas, ka Latvijā joprojām nav pietiekami skaidru prasību tam, kādiem drošības standartiem jāatbilst datu centriem. Lai situāciju uzlabotu, Aizsardzības ministrija jau iepriekš sāka gatavot grozījumus Kiberdrošības likumā. To mērķis ir noteikt stingrākas prasības datu glabāšanai un aizsardzībai, kā arī precīzāk sadalīt atbildību starp iesaistītajām pusēm.
Tiem būtu jāpalīdz labāk sargāt datu centrus. Izmaiņām vajadzētu stāties spēkā jau nākamnedēļ – no septembra. Bet grozījumi joprojām nav pieņemti. To saskaņošana ieilgusi, jo procesā iesaistītas daudzas valsts iestādes un organizācijas.
Žurnālisti raidierakstā uzsver, ka liela problēma ir valsts sistēmu sadrumstalotība. Dažādām iestādēm ir savi serveri un datu glabāšanas risinājumi, bet ne vienmēr ir skaidri zināms, kā tie tiek aizsargāti un kurš par to atbild.
Sarunā tika pieminēta arī Igaunijas pieredze. Pēc drošības risku pieauguma igauņi daļu svarīgo valsts datu izvietoja arī ārvalstīs, lai ārkārtas situācijās nodrošinātu valsts pakalpojumu nepārtrauktu darbību.
Žurnālisti atgādināja arī par Ukrainas pieredzi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Kara sākumā īpaši svarīgi bija ātri saglabāt un pārvietot valsts datus drošā vietā. Tas parādīja, cik būtiski ir iepriekš sagatavoti rīcības plāni un rezerves risinājumi.
"Nekā personīga bez protokola" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga bez protokola" saturu atbild SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2026
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
