Lauksaimnieki ceļ trauksmi: Krievijas graudi izspiež Latvijas labību no ostām
Latvijas lauksaimnieki skandina trauksmes zvanus. Krievijas graudi atkal pastiprināti sāk plūst uz mūsu ostām, un no atsevišķiem termināļiem jau pienākot atteikumi izvest ārā mūsu pašu labību. Ostu pārvaldnieki pagaidām vēl šādas tendences neapstiprina, bet zemkopības ministrs uzsver, ka situācija ir smaga un jāmeklē kādi risinājumi.
Eksports, imports, tranzīts, "asiņainie" graudi un mangāna rūda. Jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ik pa laikam atkal aktualizējas jautājums par joprojām pastāvošajām Latvijas biznesa saitēm ar okupantu valsti.
Mangāna rūdu iekļāva Eiropas sankcijās, bet attiecībā uz labību pati Latvija aizliedza tās importu mūsu valstī. Par graudu tranzītu gan atbildīgie tikai noplātīja rokas, ar to neko nevarot darīt tāpēc, ka ārējā tirdzniecība esot Briseles pārziņā un pārtikas produkti neesot bloka sankcijās.
Tā nu graudu tranzīts ar mainīgu apjomu turpinājās. Šogad attiecīgais apmērs atkal sācis kāpt, un, ņemot vērā Ukrainas kara sekmes Melnajā un Azovas jūrā, šajā graudu izvešanas sezonas kulminācijā Krievija lūko lielus apjomus labības pārvirzīt uz Baltijas jūru, tai skaitā Latvijas tranzīta koridoru. To apstiprina arī satiksmes ministrs.
Tas ir tranzīts, ko mēs nodrošinām visu laiku. Tie graudi nepaliek pie mums. Jā, droši vien tā ļoti koncentrēti, iespējams, tiešām varētu pieaugt šie apjomi. Tie iet arī caur Latviju. Tāds formulējums labi vai slikti. Skaidrs, ka nekas labs, bet pašreiz šis regulējums ir.
Šim visam ir ne tikai ētiskas, bet arī dziļi praktiskas dabas apsvērumi mūsu tautsaimniecībai. Latvijas lauksaimnieki sākuši celt trauksmi. No ostām pienākot atteikumi izvest ārā mūsu pašu produkciju, mūsu pašu graudus.
Rīgas brīvostā apkalpo aptuveni pusi lauksaimniecības kravu Latvijā. Ostas pārvaldē norādīja, ka tās rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu graudu plūsmas izmaiņas no Krievijas vai arī kādas izmaiņas termināļu darbībā.
Tikmēr nozares pārstāvji par to šonedēļ jau runājuši ar zemkopības ministru, kurš situāciju raksturo pat kā ļoti smagu. Kaut kas esot jādara, sarunas ar kolēģiem gaidāmas jau tuvākajā laikā.
Droši vien uz robežas ir jāveic pastiprināta kontrole attiecībā uz graudiem, jo svarīgākais ir mums pašiem savus graudus izvest ārā un pēc tam mēs varam domāt kaut ko citu. Pretējā gadījumā mūsu lauksaimnieki cieš, nevar savu produkciju pārdot. Jau lauksaimniekiem ostu termināļi ir atteikuši tā dēļ, ka ir šīs kravas.
Lauksaimniecības kooperatīvs "LATRAPS" atgādina, ka pašu patēriņam vispār izmantojam tikai trešdaļu izaudzēto graudu, pārējo sūtām eksportā.
Konkrēti "LATRAPS" vēl nevērojot kādus īpašus kavējumus no termināļiem ostās, bet bažas saistībā ar Krievijas tranzīta labības pieplūdumu ir lielas.
Varētu veidot gan rindas uz kuģu kraušanu, gan arī samazināt pieejamās uzglabāšanas vietas. Tad jau pa ķēdīti – uzņēmumu naudas plūsma tiek ietekmēta, spēja izpildīt līgumsaistības, kuras esam uzņēmušies, rēķinoties ar mums pieejamo ostu kapacitāti, arī konkurētspēja starptautiskajos tirgos var tikt ietekmēta. Ceram, ka politikas veidotāji un uzņēmēji, kas ir iesaistīti, ostu pārvaldnieki iestāsies pret agresorvalsts produktu tranzītu caur Latvijas ostām.
Arī valdības vadītājs izteicies, ka plānots šo jautājumu apspriest.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
