Bez Rīgas domes ziņas, Ekonomikas ministrija virza priekšlikumu pilnībā pārņemt "Rīgas Siltumu"
Šonedēļ valdību veidojošo partiju starpā izcēlās strīds par imigrācijas ierobežošanas plānu. Premjers Andris Kulbergs (AS) pārmeta ministram Jānim Dombravam (NA), ka viņš nemāk kārtīgi sagatavot priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā, jo virza neizdiskutētu dokumentu. Līdzīgi rīkojas arī citi koalīcijas partneri. Pagājušajā nedēļā tiesību aktu portālā pēkšņi parādījās Ekonomikas ministrijas iesniegts rīkojuma projekts, ar kuru resors piedāvā valstij pārņemt uzņēmumu "Rīgas Siltums". Esošajiem saimniekiem Ekonomikas ministrijai un Rīgas domei bija savā starpā jāvienojas, kurš būtu labāks saimnieks, bet ministrija, ne ar vienu nepārrunājot, par piemērotāko atzina sevi.
"Rīgas Siltumam" ir divi galvenie saimnieki – Rīgas dome un Ekonomikas ministrija. Par īpašnieku struktūras maiņu runā jau gadiem. Pagājušajā nedēļā tiesību aktu portālā Ekonomikas ministrija iesniedza priekšlikumu pārņemt uzņēmumu savā pārziņā.
Siltumapgādes tirgus sakārtošana un apkures tarifu mazināšana bija viena no Andra Kulberga valdības prioritātēm. Vēl būdams Saeimas deputāts Kulbergs vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas pētīja, kāpēc rīdznieki par apkuri maksā tik daudz. Pārmetumi bija "Rīgas Siltumam", kas ir galvenais apkures nodrošinātājs galvaspilsētā. Uzņēmums apsilda 8350 objektus – skolas, bērnudārzus, birojus un dzīvokļus, kuriem par vienu megavatstundu siltuma šoziem bija jāmaksā 93 eiro. Dārgāks tarifs bija tikai Jūrmalā.
Kulberga vadītā komisija kritizēja uzņēmuma saimniekus. Ne dome, ne ministrija atbildību par neizdarībām negribēja uzņemties, bet aizbildinājās, ka īpašnieku struktūra traucē normāli vadīt kapitālsabiedrību. 49% uzņēmuma daļu pieder Rīgas domei, 49% Ekonomikas ministrijai, un atlikušie 2% Guntaram Kokorevičam pastarpināti piederošajai firmai "Enerģijas Risinājumi". Kad domes un ministrijas viedokļi atšķiras, izšķirošais balsojums ir Kokoreviča uzņēmumam.
"Es domāju, ka viņiem, godīgi sakot, nav redzējuma, ko vispār darīt ar šo uzņēmumu tālāk. Es varētu apsēsties jebkurā intervijā 1:1 ar Rīgas mēru un es stipri šaubos, ka viņam būs, ko atbildēt uz daudziem jautājumiem."
Valdība jūlijā pielēma, ka īpašnieku struktūra ir jāpārvērtē. Pašvaldībai un Ekonomikas ministrijai bija savā starpā jāvienojas, kurš būs labāks saimnieks, bet ministrija, ne ar vienu nepārrunājot, par piemērotāko atzina sevi.
"Tā ir mana iniciatīva, jā. (NP: Tad jūs uzdevāt izvērtēt un pateikt, ka šādam ir jābūt gala rezultātam?) Tas ir visas ministrijas darba procesa rezultāts. Ne jau es kā ministrs viens pats visos šajos jautājumos strādāju. Mums bija ļoti aktīvs darbs, ilgākā laikā, kur mēs kā ministrija esam nonākuši pie tāda secinājuma."
"Nē, šis nav pārrunāts un pagājušajā nedēļā, sazinoties ar Ekonomikas ministru viņš mani par šādu savu iniciatīvu neinformēja, nē."
"Ir normālā dokumentu kārtība, tiesību aktu portālā tas tiek izsludināts kā priekšlikums, tieši tāpat kā visi citi. [..] Ja kādam ir cits redzējums, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, bet es domāju, ka būs ļoti grūti kādam noargumentēt, kāpēc nē."
"Man iztrūkst to argumentu, kāpēc maiņa iet tieši uz šo pusi, nevis uz otru, un kas būs tie ieguvumi iedzīvotājiem. Jo beigu beigās, kā mēs bieži sakām, vakaros dokumentos var uzrakstīt jebko."
Valainis uzskata, ka ministrija galvaspilsētas apkures operatoram būtu labāks saimnieks, jo esot plāns uzņēmumu attīstīt ārpus Rīgas un Latvijas – tā kā pašvaldībai vīzijas neesot, tad ministrija uzņemoties iniciatīvu. Kā attīstība palīdzēs rīdziniekiem, kuriem apkures rēķini parādīsies jau pavisam drīz, precīzi viņš atbildēt nevar.
"Var jau būt, ka es kļūdos, varbūt Rīgas dome atnāk ar ģeniālu risinājumu un saka: redziet viņi tagad pārņems un viņiem ir cits priekšlikums, kas ir labāks un…Mūsu mērķis ir panākt labu pārvaldību, konkurētspējīgu uzņēmumu attīstīt, kas spēj iedzīvotājiem piedāvāt siltumu par labāku cenu."
Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs, tam jānodrošina siltums par izdevīgu cenu. Jūnijā "Rīgas Siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniedza jaunu tarifa projektu – tas ir par dažiem centiem mazāks nekā pagājušajā ziemā, bet skaidrs, ka šogad apkure tāpat būs dārgāka.
Tarifu veido pamatā divas komponentes – aptuveni trešdaļa ir cauruļvadu, katlumāju un pārējo infrastruktūras objektu uzturēšanas maksa, bet lielāko daļu nosaka kurināmā izmaksas, šī komponente ir mainīga un atkarīga no kurināmā cenas. Daļu siltuma "Rīgas Siltums" saražo pats ar šķeldu un dabasgāzi, taču tā pietiek tikai ap 30% klientu. Pārējām mājām vajadzīgo uzņēmums iepērk no 5 ražotājiem, no kuriem lielākais ir Ekonomikas ministrijai piederošais Latvenergo. Apkures sezonas pīķī tas nosedz pusi no visa Rīgā patērētā siltuma.
"Bez "Latvenergo" nav iespējama siltumapgāde Rīgā labajā krastā, tāpēc ka pārējiem ražotājiem ir pārāk mazas uzstādītās jaudas šobrīd."
Mazie ražotāji var nosegt tikai ap 184 megavatstundām siltuma, bet aukstākajās dienās Rīga var patērēt līdz pat 1000. Ekonomikas ministrijai piederošais Latvenergo izmanto tikai dabasgāzi, kam pēdējos mēnešos cenas būtiski kāpušas, tāpēc siltuma tarifs Rīgā novembrī-decembrī mainīsies.
"Kad visi šie vienādojuma nezināmie apstākļi tiks piefiksēti, tad mēs arī iesniegsim jaunu mainīgās tarifa daļas projektu. Tas varētu būt tuvāk novembrim. [..] Tas nozīmē, ka apkures tarifu izmaiņass noteikti varētu stāties spēkā ap decembri. [..]
Aptuveni dabasgāzei ir 100% vairāk pieaugums, šķeldai ir 40%. Tarifa līmenī tas ir līdz 20% tarifa pieaugums. Šobrīd ir 83 eiro, tad tie varētu būt virs 90. 94 aptuveni tajā līmenī."
Pie šāda scenārija ar PVN sanāk, ka rīdziniekiem ziemā varētu būt jāmaksā ap 100-105 eiro par megavatstundu – tātad tarifs šogad būs par aptuveni 10 eiro lielāks nekā pērn.
Lielas cerības tarifa samazināšanai bija uz iespēju izmantot atlikumsiltumu – siltumu, kas rodas ražojot elektrību. Līdz šim to izpūta gaisā, jo nebija sistēmas, kā to pārdot siltumražotājiem. Tagad nelielas izmaiņa ir – no oktobra Rīgas siltums organizēs trīs stundu iepirkumu. Priekšroka būs lētākajam, kur Latvenergo varēs piedāvāt atlikumsiltumu. Kalniņš saka, ka šie iepirkumi jau ir ierēķināti 20% pieauguma prognozē.
"(NP: Vai, sēžot te, varat pārliecinoši teikt, ka tas bija labākais risinājums, ko bija iespējams panākt, ņemot vērā, ka jūsu priekšgājējam sadārdzinājums maksāja amatu?) [..] Jā, "Rīgas Siltuma" ietvarā tas ir labākais, ko esam panākuši, bet vēl ir daudz soļu priekšā, kas ir jāīsteno."
Nopietnas diskusijas par "Rīgas Siltuma" nonākšanu Ekonomikas ministrijas rokās nav bijušas. Tiesību akta saskaņojumu prasīja no tieslietu un vides resoriem – abi norādīja, ka īpašnieku maiņa uz tiem neattiecas. Koalīcijā nav vienprātības, kam jābūt uzņēmuma saimniekam, bet mums neoficiāli zināms, ka lielāka labvēlība ir pret Rīgas domi.
"(NP: Vai Rīgas dome ir gatava piekāpties Ekonomikas ministrijai un atdot savas daļas?) Mēs esam pauduši savu viedokli arī Kulberga kungam, ka mēs uzskatām, ka esam gatavi šo uzņēmumu pārvaldīt, taču, ja Ekonomikas ministrija var garantēt to, ka viņi tiešām strādās uz to, lai tarifs būtu zemāks galalietotājam, nevis iekalkulēs peļņu budžeta ieņēmumos dividendēs, tad, protams, mēs esam gatavi piekāpties."
Šogad pieņemtas arī izmaiņas likumā un ar oktobri "Rīgas Siltums" katru mēnesi noteikts maksimālo siltuma iepirkuma cenu, kuru ražotāji nedrīkstēs pārsniegt. Tā būs piesaistīta biokurināmā jeb šķeldas cenai, tādā veidā siltuma tarifs būs mazāk atkarīgs no dabasgāzes cenu svārstībām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
