Valsts kontrole: Daļa ārvalstnieku darba atļaujas Latvijā izmanto citiem mērķiem

Raidījumā "900 sekundes" Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsvēra, ka darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, tomēr atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā joprojām nav izveidota skaidra un datos balstīta politika.

Pēc viņa teiktā, valstij būtu jādefinē, kādās nozarēs trūkst darbinieku, cik daudz speciālistu nepieciešams un no kurām valstīm tos būtu vislietderīgāk piesaistīt. Revīzija rāda, ka praksē ārvalstu darbaspēka vajadzības pašlaik lielā mērā nosaka darba devēji. "Darba devēji piesaista to, ko viņiem vajag," norādīja Litvins.

Valsts kontroles dati liecina, ka visbiežāk darba atļaujas tiek izmantotas vidējas kvalifikācijas profesijās. To vidū ir smago automobiļu vadītāji, būvniecības nozaru darbinieki un citas profesijas, kurās darbaspēka trūkums ir īpaši izteikts.

Vienlaikus revīzijā konstatētas arī problēmas ar sistēmas kontroli. Pēc Litvina teiktā, aptuveni 18% cilvēku, kuri saņēmuši darba atļaujas Latvijā, pie konkrētā darba devēja nemaz neierodas. "Viņi kaut kur starpposmā ir devušies citviet," skaidroja Valsts kontroles pārstāvis.

Vēl lielākas bažas rada situācijas pēc darba attiecību beigām. Kā norādīja Litvins, gandrīz 60% gadījumu mēneša laikā pēc darba attiecību izbeigšanas darba atļauja netiek anulēta. "Tas nozīmē, ka viņš nestrādā, bet darba atļauja viņam dod uzturēšanās tiesības Latvijā," sacīja Litvins.

Valsts kontrole atklājusi arī iespējamas shēmas, kā sistēmu izmantot uzturēšanās iegūšanai. Daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā dibina uzņēmumus, kļūst par to patiesajiem labuma guvējiem, bet pēc tam tiek pieņemti darbā pašu izveidotajās kompānijās, izmantojot vienkāršāku procedūru nekā tad, ja viņi uzturēšanās atļauju pieprasītu kā uzņēmumu īpašnieki.

"Tādā veidā darba atļauju sistēma zināmā mērā tiek izmantota ļaunprātīgi," secināja Litvins.

Tomēr viņš brīdina arī par pretēju risku. Ja sistēma kļūs pārāk birokrātiska un sarežģīta, darba devēji meklēs citus risinājumus.

Viens no tiem jau vērojams šobrīd – arvien biežāk uzņēmumi pakalpojumus iepērk no ārvalstu firmām, kas savus darbiniekus uz Latviju nosūta komandējumos vai norīkojumos. Valsts kontroles aplēses liecina, ka šādu risinājumu dēļ valsts budžets 2025. gadā darba nodokļos varēja neiegūt apmēram piecus miljonus eiro.

Īpaši strauji pieaug arī norīkoto darbinieku skaits. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tas audzis par 92%.

Runājot par nākotni, Litvins atsaucās uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, kuras rāda, ka līdz 2040. gadam vietējā darbaspēka apjoms Latvijā varētu samazināties par 9,4%. Tāpēc valstij paralēli jāiegulda automatizācijā un robotizācijā, taču pilnībā bez ārvalstu darbaspēka iztikt nevarēs.

Valsts kontroles ieskatā Latvijai iespējami drīz jāizveido skaidra, uz prognozēm balstīta ārvalstu darbaspēka piesaistes politika, lai nākotnē varētu gan efektīvāk segt darba tirgus vajadzības, gan mazināt riskus, ka darba atļauju sistēma tiek izmantota citiem mērķiem nekā darbs.