Kā Šlesera pasaulē Latvija var būt pirmajā vietā, ja Latvija neko nelemj?

"Es nekad neesmu bijis premjers," Šlesers saka par savu agrāko atbildību sabiedrības saliedēšanā. Viņš ir bijis ministrs un vicepremjers, taču uzsver: "Es pārstāvēju partijas, kam nebija tik liela ietekme." Runājot par satiksmes nozari, savu lomu viņš vērtē ļoti augstu. Pie sasniegumiem viņš uzskaita "Ryanair" piesaisti, lidostas un ostu attīstību, ceļu būvniecību Kokneses virzienā un Saulkrastu apvedceļu. Tos viņš min kā apliecinājumu savām spējām panākt ekonomisko izaugsmi.

Agrākie darbi ir viņa pamatojums nākamajam uzticības mandātam. Atbildību par pašreizējām problēmām valstī viņš savukārt saista ar laiku pēc aiziešanas no valdības 2009.gadā.

Jābeidz kvaukšķēt!

Latvijas interešu aizstāvēšanu Briselē Šlesers galvenokārt saista ar ekonomisko zaudējumu aprēķināšanu un kompensāciju pieprasīšanu. "Ir jāaizstāv, bet jautājums – kā aizstāvēt?" viņš saka. Viņa piedāvājums ir aprēķināt sankciju radītos zaudējumus tranzītam, ostām un Latgalei. Tie, viņaprāt, esot mērāmi miljardos. Savukārt iepriekšējām valdībām vajadzējis "piestādīt rēķinu Briselei", lai izveidotu atbalsta mehānismu.

Tikmēr par Latvijas politisko ietekmi viņš saka: "Mums jābeidz kvaukšķēt." Tam seko skaidrojums: "Latvija vispār neko nelemj, Latvijas balsī neviens neieklausās." Lielās vienošanās, pēc Šlesera teiktā, panāks Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Spānija, bet pārējās valstis, tostarp Latvija, tikai piebalsos.

Pat Latvijas nostāju par Krievijas graudu tranzītu Šlesers saista ar ASV interesēm. Viņš apgalvo, ka graudus Krievijā iegādājas ASV uzņēmumi: "Tie ir Amerikas graudi, viņi jau tiek nopirkti Krievijā." Tālāk tie saskaņā ar ANO programmu tiekot nogādāti citās valstīs, tostarp Āfrikā, lai cilvēki neciestu badu. Tranzīta aizliegšanu Šlesers tādēļ pasniedz kā iespējamu nostāšanos pret sabiedrotajiem: "Vai nu mēs nostāsimies pret ANO programmu, pret mūsu sabiedrotajiem ASV un pateiksim, ka mēs neļausim šos graudus vest." Viņš piesauc arī bēgļu plūsmas risku, ja Āfrikas valstis graudus nesaņemtu.

"Mūsu galvenais stratēģiskais partneris, kas var Latvijai nodrošināt neatkarību un drošību, ir ASV," uzsver Šlesers. Ja ASV uzskatot, ka graudi jāiegādājas un jānogādā valstīm, kur draud bads, LPV nostāja esot skaidra: "Mēs nenostāsimies pret ASV."

Lai Latvija varētu atkausēt attiecības ar Krieviju, ir jāiestājas mieram. Tas panākams tad, ja un kad Ukraina piekritīs tai izdevīgiem nosacījumiem. Latvijai tikmēr jārīkojas kopā ar sabiedrotajiem, jo arī jautājumā par sadarbību ar Krieviju Latvijas turpmākās rīcības atkarīgas no sabiedrotajiem. "Sadarbība starp Latviju un Krieviju var atsākties tikai tad, kad Eiropa atsāk sadarbību ar Krieviju," viņš saka. Kad tas varētu notikt, Šlesers neprognozē – tas varētu notikt gan pēc gada, gan pēc 50 gadiem. Tomēr tas viennozīmīgi notiks, jo "Latvija nevar izvēlēties kaimiņvalstis".

Lielā tautu staigāšana LPV gaumē

Šlesers nav nostrādājis nevienu pilnu termiņu vēlētā amatā kopš atgriešanās lielajā politikā. Sākumā bija Saeima, tad Rīgas dome, un tagad atkal viņš kandidē uz parlamentu. Tas esot partijas interesēs, un solījumi nekandidēt, piemēram, 15.Saeimas vēlēšanās pārstāja būt spēkā, kad galvaspilsētas mēra amats viņam pagājis secen. Tādēļ tagad viņa uzdevums esot nodrošināt LPV uzvaru nākamajās vēlēšanās.

"Mani vēlētāji ļoti labi saprot, ko es daru," Šlesers saka par savām turpmākajām saistībām pret vēlētājiem, kuriem neesot vajadzīgas garantijas tam, ka, neiegūstot premjera amatu, Šlesers atkal izdomās kandidēt uz kādiem citiem amatiem. "Man neviens vēlētājs nav devis mandātu sēdēt opozīcijā un ļaut izzagt šo valsti," viņš turpina. "Mans mērķis ir nomainīt esošo varu."

Konkrētu apņemšanos nostrādāt nākamo Saeimas sasaukumu arī opozīcijā viņš neizsaka. Toties nosauc partijas, ar kurām valdību neveidošot: "Suverēnā vara", "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" esot LPV sarkanās līnijas. Ar Jūliju Stepaņenko (SV/J) viņš nesadarbošoties pat tad, ja līdz varas pārņemšanai viņam pietrūktu vien pāris balsu. "Mūsu ceļi ir šķīrušies." Par vēlamo variantu pēc vēlēšanām viņš uzskata divu vēlēšanās uzvarējušu partiju koalīciju.

"Mūs represēja"

LPV dibināšanu 2021. gadā Šlesers apraksta kā cīņu pret ierobežojumiem, citām partijām un medijiem. "Mēs dzīvojām represīvā sistēmā, represīvā laikā," viņš saka, atsaucoties uz Covid-19 laikā noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem. Nevienlīdzīgus apstākļus viņš saskata arī partiju finansēšanā. Iepriekšējā Saeimas sasaukuma politiskie spēki, pēc viņa teiktā, sev jau bija piešķīruši valsts finansējumu, kamēr jaunajai partijai nauda bija jāvāc pašai. Šlesers to raksturo ar vārdiem "nolaupa 15 miljonus, sadala savā starpā".

Arī savu tā laika nostāju pret vakcinācijas prasībām Šlesers aizstāv joprojām. "Es biju tā saucamais antivaksers. Es uzskatīju, ka potēt vajag tikai brīvprātīgi," viņš uzsver.

Šlesers pieprasa rūpīgāku attieksmi pret valsts naudu, taču agrāko politisko spēku nenokārtotās saistības pret budžetu viņš noraida: "Mēs neko neesam parādā." Vairāk nekā 800 000 eiro esot politiski motivēts uzrēķins, jo partijas nav aizņēmušās no valsts. "Mēs neesam saņēmuši valsts finansējumu savā laikā." LPP/LC pienākums iemaksāt valsts budžetā 528 870 latus gan radās par pārsniegtiem priekšvēlēšanu izdevumiem un neatļautiem dāvinājumiem. Partija lēmumu apstrīdēja tiesās, taču 2012. gadā Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un pienākums samaksāt palika spēkā. Korupcijas uzraugu Šlesers tikmēr dēvē par "Vienotības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju", kura darbības saistītas ar "represīvo sistēmu".

Arī strīdā par reklamēšanos ar fonda starpniecību Šlesers uzsver atšķirību starp sevi un partiju. "Partija netiek reklamēta, tiek reklamēts Šlesers, tā ir individuālā kampaņa," viņš atstāsta savu argumentu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Birojs, pēc viņa teiktā, atbildējis: "Šlesers ir partija." Šādam vērtējumam politiķis nepiekrīt un atgādina, ka LPV ir 2000 biedru. Tomēr nauda esot atmaksāta: "Mēs savācām ziedojumus un atmaksājām."

LPV politiskais piedāvājums gan lielā mērā balstās tieši viņa personā. Šlesera vārds, darbi un kontakti tiek piedāvāti kā iemesls balsot par partiju. "Kurš cits, ja ne Šlesers?" retoriski vaicā kādā no partijas priekšvēlēšanu ierakstiem.

"Es esmu gatavs saderēt ar jebkuru"

"Latvija ir uz bankrota robežas!" satraucas Šlesers. Viņš kritizē aizņemšanos un procentu maksājumus. Šlesera ieskatā tieši valsts parāds ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas nākotnei. Tomēr viņš pats vienlaikus piedāvā zemākus nodokļus un lielāku atbalstu dzimstībai. Naudu solījumiem viņš meklētu valsts izdevumos: "Pirmkārt, jābeidz maksāt ierēdņiem apmēram 200 miljonus prēmijās katru gadu." Vēl viens ietaupījuma avots esot atteikšanās no atbalsta dārgu elektroauto iegādei.

Par galveno prioritāti Šlesers nosauc demogrāfiju un bērnu dzimstības atbalstīšanu. Papildu ieņēmumus viņš cer iegūt, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 10 procentiem un saglabājot nulles likmi reinvestētajai peļņai. "Es esmu gatavs saderēt ar jebkuru," viņš saka par ieceri samazināt likmi no 2027. gada 1. janvāra. Rezultāts būšot vismaz divreiz lielāki ieņēmumi. Te viņš atsaucas uz savu agrāko pieredzi, kad nodokļa samazināšana, pēc viņa teiktā, esot devusi ieņēmumu pieaugumu pretēji Finanšu ministrijas prognozēm. Aprēķinu, kas pamatotu ieņēmumu dubultošanos šoreiz, viņš nesniedz.

Investorus sola, finansējumu prasa valstij

LPV pirmais numurs Latgalē ir ilggadējais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš divreiz zaudējis šo amatu. Viņa saimniekošanas laiks saistās tostarp ar tukšo spa Kovšu ezera krastā. Lai arī pats sevi Šlesers sauc par investīciju piesaistes speciālistu, savam biedram spa jautājumā viņš ar investoru nepalīdzēja. Investīciju piesaistes grūtības Rēzeknes spa projektā Šlesers skaidro ar karu. Viņš aizstāv savu politisko sabiedroto un apgalvo, ka pēc kara sākuma investori vairs neesot bijuši gatavi būvēt viesnīcu pierobežā.

Galveno pārmetumu viņš adresē valstij: "Viņi bija piešķīruši līdzekļus spa centram, bet viņi nepiešķīra līdzekļus viesnīcas izbūvei. Valsts jau iedeva likumīgu atbalstu šim centram. Tad kāpēc neiedeva arī viesnīcai?" jautā Šlesers. Viņš uzsver projekta atrašanās vietu blakus koncertzālei "Gors" un aizstāv viesnīcas nepieciešamību. Papildu valsts ieguldījuma apmēru un nosacījumus Šlesers nenosauc.

Bartaševiču viņš aizstāv arī jautājumā par politiskajiem uzskatiem. Savulaik Bartaševiča ceļi ar partiju "Saskaņa" šķīrušies tamdēļ, ka politiķis izrādījies pārāk radikāls partijai, kas ilgstoši iestājusies par Latvijas krievvalodīgo interesēm. "Tie cilvēki, kas ir mūsu sarakstā, ir piekrituši mūsu programmai," saka Šlesers. Pēc viņa teiktā, Bartaševičs ir piekritis partijas pozīcijai par Krievijas nosodīšanu par iebrukumu Ukrainā. Tikmēr par saviem agrākajiem uzskatiem, ka Krievija Ukrainā neiebruks, Šlesers atzīst: "Es kļūdījos." Viņš piebilst, ka savus tā laika ierakstus no sociālajiem medijiem nav dzēsis.

"Ļaujam viņiem mierīgi nomirt Latvijā"

No LPV uz Saeimu kandidē arī Olga Petkeviča, kura uz Eiropas Parlamentu cierēja tikt no "Saskaņas" saraksta. Viņas rūpju bērns ir Latvijā dzīvojošie Krievijas pensionāri, kuriem prasību dēļ draud izraidīšana no valsts.

"Man pašam raudiens nāk," viņš saka, stāstot par video ar sirmgalvjiem, kuriem it kā esot problēmas ar uzturēšanās atļaujām. "Nu ļaujam viņiem [pensionāriem] mierīgi nomirt šeit, Latvijā," aicina Šlesers. Skolu absolventiem latviešu valoda gan esot jāzina. "Par to vispār šaubu nav," viņš uzsver, taču valsts attieksmi pret veciem cilvēkiem viņš raksturo kā nepieņemamu.

Šajā skaidrojumā nav pieminēts, ka cilvēki no 75 gadu vecuma ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes. Atbrīvojums neatceļ pārējās uzturēšanās tiesību prasības, taču Šlesera minētā vecuma cilvēkiem eksāmens nav obligāts.

Bērniem jāmāca sievietes un vīrieša lomas

Par nepietiekami atbalstītām Šlesers uzskata kristīgās un ģimenes vērtības. Viņš aicina vairāk finansēt ģimenes svētkus, palīdzēt baznīcām un attīstīt sakrālo tūrismu. "Jāatbalsta dievnami. Tā ir mūsu kultūrvēsturiskā vide," viņš saka. Savukārt praida un LGBT organizāciju atbalstīšanu viņš kritizē, lietojot apzīmējumus "visatļautība" un "izvirtība". Šīm aktivitātēm, pēc viņa teiktā, tiekot piešķirts pārāk daudz naudas.

"Mums jārespektē, ja cilvēki ir atšķirīgi, bet nevajag nodarboties ar propagandu," savu nostāju formulē Šlesers. Ar propagandu viņš saista arī bērnu izglītošanu par dzimumu lomām un nevalstisko organizāciju izdotās grāmatas. Kā piemēru viņš piesauc grāmatu, kurā "Kārlītis varbūt nav puika, bet Grietiņa nav meitene". Šlesers apgalvo, ka piecus vai septiņus gadus veciem bērniem tiekot "skalotas smadzenes", stāstot, ka puika varbūt nav puika un meitene – meitene. Konkrētus piemērus no skolām viņš nemin, bet šo tēmu saista ar dzimstību: "Es uzskatu, ka tā ir bīstama politika Latvijā, jo mēs izmirstam, mums nedzimst bērni šeit."

Viņa paša piedāvājumā bērnu audzināšanai līdz pilngadībai ir skaidri noteikti mērķi. Puika jāaudzina, "lai viņš izaugtu kā labs vīrs, lai būtu labs tēvs saviem bērniem", kā arī Latvijas aizstāvis. Savukārt meitenei būtu jāgrib kļūt par sievieti un māti, rūpēties par ģimeni. Šādu pieeju Šlesers neuzskata par stereotipu nostiprināšanu. "Tas nav stereotips," viņš uzsver un savu nostāju pamato ar sievietes un vīrieša lomu bērnu radīšanā.

Medijiem – "skaidri spēles noteikumi"

Vēršanos pret Dailes teātra izrādi "Rīkojums Nr. 2" Šlesers skaidro ar priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumiem un publiskā finansējuma izmantošanu. "Šo izrādi varēja taisīt līdz 6. jūnijam," viņš saka, uzsverot, ka iebilst pret tās demonstrēšanu priekšvēlēšanu periodā. Viņa ieskatā izrāde, kurā viņš ir attēlots, šajā laikā vērtējama kā politiskā aģitācija. Savu nostāju Šlesers pamato arī ar Dailes teātra saņemto valsts finansējumu un teātra vadītāja Jura Žagara saistību ar "Vienotību". Rīdzenes sarunas Šlesers kategoriski noraida. "Nav tādu sarunu," dusmojas Šlesers, apgalvojot, ka izplatītais saturs esot viltojums.

Medijiem kopumā Šlesers pārmet nevienlīdzīgu attieksmi pret partijām. Viņš apgalvo, ka pats ēterā aicināts daudz retāk nekā konkurenti, taču salīdzināmus datus par politiķu dalību raidījumos nenosauc. "Opozīcijai ir jābūt tādai pašai tiesībai izteikt savu viedokli," saka Šlesers, pieļaujot ētera iespēju sasaisti ar vēlēšanās iegūto balsu skaitu.

Sabiedriskajiem medijiem viņš atbalsta pietiekamu un paredzamu budžetu, par kuru tiem nebūtu jācīnās katru gadu. Tomēr vienlaikus viņš apšauba daļu izdevumu, tostarp ārvalstu korespondentu darbu. Pastāvīgs žurnālists Briselē esot nepieciešams, bet "Vašingtonā vai Ņujorkā mums [LSM korespondents] nav vajadzīgs". "Mēs nevaram iejaukties žurnālistikas darbā, bet vienlaicīgi jābūt skaidriem spēles noteikumiem," savu nostāju formulē Šlesers.

Mediju kritika Šlesera teiktajā neaprobežojas ar pārmetumiem par nevienlīdzīgu ētera laika sadalījumu. Žurnālu "Ir" viņš nosauc par "sorosistu perēkli", bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai pārmet "Vienotības" reklamēšanu. Viņa neapmierinātību izpelnījušies arī politikas komentētāji. Šlesers apgalvo, ka virkne žurnālistu pirms vēlēšanām "aptaisa Šleseru un Latviju pirmajā vietā".

Savukārt faktu pārbaudītājus viņš dēvē par "rečekistiem" un vaino sava "Facebook" konta ierobežošanā. "Mani feisbuks regulāri vēra ciet uz 30 dienām vai ilgāku, vai mazāku laiku," viņš stāsta. Atbildību par to Šlesers piedēvē faktu pārbaudītājiem, apgalvojot, ka viņi saņēmuši naudu par sūdzību rakstīšanu. Pierādījumus šādai apsūdzībai viņš nesniedz.

"Paldies Dievam, ka vismaz ir soctīkli," saka Šlesers un apgalvo, ka tos vairs nekontrolē faktu pārbaudītāji. Šīs pārmaiņas viņš piedēvē ASV prezidentam Donaldam Trampam un "Meta" līdera Marka Zakerberga lēmumiem.

Izsmiet drīkst, Putinu klāt likt – ne

Savu attēlošanu kāda sociālo mediju lietotāju montāžā ar Putinu pie aģitācijas telts Šlesers uztver kā apmelošanu. Viņš uzsver, ka Putins pie partijas telts Rīgā nav bijis, un sola reaģēt uz šāda satura izplatīšanu. Tikmēr "apsmiešana – tas ir kaut kas cits," saka Šlesers. Taču robežu viņš novelk pie konkrētiem tēliem: "Ja pieliek Putinu vai pieliek Lukašenko," partija reaģēšot.

Par politisko konkurentu pārveidošanu attēlos, tostarp Andra Šuvajeva (P) attēlošanu Ļeņina veidolā, viņš savukārt saka: "Pirmsvēlēšanu laikā es neesmu nevienu pārtaisījis." Viņš arī neesot tas, kurš pārrauga visus sociālos medijus. "KNAB ir uzdevums tagad, lai viņi monitorē," norāda Šlesers.

Kopumā LPV un viņa nomelnošanas kampaņas Šlesera ieskatā LPV pagājušajās vēlēšanās esot maksājušas pat piecus deputātu mandātus. Kā viņš aprēķinājis šādu ietekmi, Šlesers nepaskaidro.