Ārsts jāgaida, naudas nav, laika arī nav. Kāpēc profilaktiskās pārbaudes izmantojam tik maz?
Profilakse bieži šķiet vienkārša: aiziet pie ārsta, veikt pārbaudes, pievērst uzmanību saviem paradumiem. Taču realitātē mēs to mēdzam atlikt. Nacionālajā profilakses dienā, eksperti meklē atbildi, kā panākt, lai rūpes par veselību sākas pirms, nevis pēc saslimšanas.
Īpaši svarīgi ir laikus pamanīt arī slimības, par kurām cilvēks ikdienā var nejust nekādus simptomus. Tāpēc ģimenes ārsti aicina aktīvāk izmantot skrīninga iespējas, taču tam nepieciešams arī pašas sistēmas atbalsts. Kā atklāj augustā veiktā aptauja, biežākie šķēršļi profilaktiskām pārbaudēm ir grūtības nokļūt pie speciālistiem, finansiāli apsvērumi un laika trūkums.
"Ģimenes ārstu komanda, atpazīstot tos pacientus, kas nav izmeklēti vai kuri nav izmantojuši šos skrīninga pakalpojumus, individuālā kārtā uzrunāt. Un atkal šis valsts līmenis, lai ģimenes ārsts varētu šo darbu veikt un uzrunāt pacientus, ir nepieciešami dati un tādēļ no NVD mēs sagaidām, ka mums būs pieejama informācija par to populāciju, kurai mums ir jāpiedāvā skrīnings. Skrīningam ir ļoti būtiska aptvere un regulāra."
Taču profilakse nav tikai paša cilvēka izvēle. Ne vienmēr veselības aprūpes pakalpojumi ir pietiekami pieejami, un arī valsts apmaksātās iespējas ne vienmēr tiek izmantotas pilnā apjomā.
"Tā vispārējā pieejamība šobrīd ir apgrūtināta, tā ir problemātiska, bez šaubām, to nevar noliegt – tas rezultējas, protams, no tā kopējā finansējuma trūkuma, kas mums ir veselības aprūpei. Profilakses sadaļai mums ir izdalīts finansējums, Dzalba kungs minēja, šie 2,6% nu, patiesībā šo finansējumu mēs gadu no gada vismaz sekundārajā aprūpē neapgūstam un pārdalām gada beigās citiem pasākumiem, tā kā iedzīvotāji, joprojām par maz izmanto šīs iespējas, kas ir. Jautājums – kāpēc? Tā ir iedzīvotāju iesaiste, informēšana un informētība. Otrs ir atvieglot, padarīt pieejamākas tās iespējas."
Taču paradumi par savu veselību neveidojas tikai pieaugušā vecumā. Par uzturu, fiziskajām aktivitātēm, atkarību riskiem un savu psihisko veselību bērniem un jauniešiem būtu jārunā jau skolā.
"Ir šī diskusija par veselības mācības atgriešanu skolās, bet dažādos priekšmetos šie jautājumi tiek integrēti, bet skaidrs, ka skola un izglītības sistēma ir tā vieta, kur var vēl pastiprināt šo darbu." Mēs esam absolūti par to, protams, bet skaidrs, ka jāsalāgo ar to mācību programmu — kādas ir iespējas."
Kamēr vizīte pie ārsta nereti jāgaida, pirmais padoms par veselību cilvēkam var būt nepieciešams jau šodien. Šādās situācijās palīdzēt var arī farmaceits.
"Jo tas ir vēl viens izglītots speciālists, kuram cilvēks var uzdot jautājumus, saņemt tiešām skaidras un pamatotas atbildes. Cik daudz valsts apmaksā dažādus skrīninga pasākumus, cik daudz mēs par to domājam, bet es domāju, ka vēl ir, kur augt. It sevišķi, ja mēs skatāmies uz Eiropas valstīm, kurām šis te budžets veselības aprūpē ir lielāks, ko viņi dara."
Lai profilakse nekļūtu tikai par atgādinājumu reizi gadā, septembrī Rīgā būs pieejamas arī īpašas bezmaksas profilakses pieturas – Esplanādē, VCA klīnikā "DiaMed" un tirdzniecības centrā "Domina Shopping". Taču galvenais jautājums paliek – vai spēsim veselības pārbaudes padarīt par ikdienas paradumu, nevis atlikt tās līdz brīdim, kad parādās pirmās sūdzības?
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
