Sikorskis Latvijā: Krieviem brīvdienas jāpavada nevis Rietumos, bet vietās, kur Staļins ierīkoja Gulaga nometnes

Polijas un Latvijas ārlietu ministru sarunas aizvadītas Ādažu militārajā bāzē. Pēc Radoslava Sikorska teiktā, šī tikšanās vieta labi simbolizē abu valstu sadarbību aizsardzībā. Ādažos izvietoti vairāk nekā 200 poļu karavīri, kuri ir daļa no NATO daudznacionālās divīzijas.

Kā uzsver Sikorskis, Krievijas radītais apdraudējums padarījis Latvijas un Polijas sadarbību vēl būtiskāku: "Mēs nevēlamies konflikta eskalāciju, taču Putinam jāzina, ka negrasāmies sēdēt bezdarbībā un gaidīt viņa nākamo soli." Kā konkrētu piemēru viņš izceļ Polijas, Lietuvas, Latvijas un Norvēģijas dalību kopīgā iepirkumā, lai par diviem miljardiem eiro iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Putinu ir iespējams sekmīgi atturēt, pārliecināts Sikorskis. Galvenais ir spert praktiskus pretpasākumus. Viens no tiem, ierobežot Krievijas pilsoņu iespējas ceļot Eiropā, lai mazinātu hibrīduzbrukumu draudus.

Polijas ārlietu ministra ieskatā krieviem atvaļinājums jābauda nevis Eiropā, bet vietās, kur Staļina laikā bija ierīkotas Gulaga nometnes: "Krievijai ir pasaules lielākā valsts. Viņiem šeit nav jābrauc brīvdienās. Viņi var doties brīvdienās tur, kur savulaik sūtīja mūsu pilsoņus – uz Vorkutu, Kolimu un Magadanu. Es ceru, ka viņi to izbaudīs."

"Mēs paši neizsniedzam vīzas jau kopš kara pirmās dienas 2022. gada 24. februāra. Un arī negrasāmies šo politiku iepretim Krievijas pilsoņiem mainīt. Vienlaikus mēs zinām, ka ir valstis Eiropas Savienībā, kas izsniedz pat 150 tūkstošus vīzu gadā. Un tas attiecas uz visu Šengenu," pauž Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Savukārt komentējot jaunākos ASV diplomātiskos centienus pārtraukt karadarbību Ukrainā, ministri pauda viedokli, ka sarunas nav devušas pamatu optimismam.

"Putins joprojām uzskata, ka viņam ir divas kārtis: mobilizācija un smaga ziema. Tāpēc mums jāstiprina Ukrainas kārtis – tās spēju uzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcām un spēja noturēt frontes līniju kaujas laukā," norāda Sikorskis.

Latvijas ārlietu ministre papildina: "Šobrīd turpinās tas pats, kas ir bijis, ka Krievija caur tā saucamajām "miera sarunām" mēģina panākt to, ko tā nevar panākt kara laukā – Ukrainas kapitulāciju plus Krievijas politisko mērķu piepildīšanu. Protams, ka ne Ukrainai, ne Ukrainas draugiem un sabiedrotajiem šis scenārijs nav pieņemams."

Tāpēc, kā uzsver Braže, Latvija ar sabiedrotajiem turpinās atbalstīt Ukrainu un nodrošināt, ka jaunā sankciju spiediena rezultātā samazinās Krievijas spēja ražot bruņojumu.