"ChatGPT" ienāk klasē. Daļa skolotāju jau izmanto mākslīgo intelektu
Mākslīgais intelekts – kā šī tehnoloģija ienāk skolotāju ikdienā? Kamēr gandrīz trīs ceturtdaļas pedagogu izmanto mākslīgā intelekta rīkus stundu plānošanā un mācību materiālu veidošanā, citi vēl tikai meklē veidus, kā to darīt droši un jēgpilni. Arī skolas apzina, kā mašīnintelektu izmantot mācību procesā.
Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāja Ilze Maksimova stāsta, ka lielu daļu uzdevumu un stundu plānu veidošanU uztic mākslīgajam intelektam, taču gala rezultāts joprojām ir paša skolotāja ziņā, jo starp "MI izmantoju" un "MI protu izmantot jēgpilni" ir atšķirība.
"Pārsvarā "Chat GPT", tāpat arī tas, kas ir vairāk saskaņots ar Latvijas izglītības sistēmu, tas ir "Datorium", kas arī tiek izmantots diezgan bieži. Palīdz, jo tas tomēr ir ātrāk. Pašam to visu saveidot, tā pati mācību grāmatu pārskatīšana un viss kaut kas tāds – mākslīgais intelekts to izdara daudz ātrāk, nekā mēs paši fiziski to varam izdarīt. Kaut kāds satraukums jau, protams, ka ir vienmēr, pie visa jaunā ir jāpierod. Un tad, kad to arvien vairāk lieto, tad jau drošāks pats paliec," saka Maksimova.
Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, kur digitālie rīki mācību procesā tiek izmantoti jau gadiem, šovasar pedagogiem organizētas īpašas mācības par mākslīgo intelektu – no praktiskas darbošanās ar dažādiem rīkiem līdz to izmantošanai konkrēta mācību priekšmeta apguvē.
Tehnoloģijas pēdējos gados attīstās ārkārtīgi strauji, sprādzienveidīgi, līdz ar to ir tāds liels kopums. Rīkojot šādus pieredzes apmaiņas seminārus un dodot skolotājiem iespēju piedalīties tālākizglītības kursos, izbaudot, kā tas strādā, skolotāji labprāt to dara. Mēs esam tā paaudze, kas ir dzimusi, kad šādas tehnoloģijas vēl nebija, tāpēc esam drusciņ uz "jūs". Viss jaunais, kas nāk, – tā drusciņ ar piesardzību. Problemātiski ir aptvert, kādi ir šie rīki, un ko ar šiem rīkiem vispār var darīt. Es saskatu, ka tā ir milzīga iespēja, sarežģītākais ir to apzināties, saprast, sastrukturēt un prast efektīvi izmantot.
Tikmēr Salaspils 1. vidusskolas skolotāja Ieva Hermane par MI nākotni skolā ir vairāk skeptiska nekā optimistiska.
"Tā ir diezgan utopiska doma, ka MI ietaupa laiku. Patiesībā, ja mēs visi gribam izdarīt tā, lai tur tas sanāk, tad, jā, ar laiku ir, kā ir. Uztaisi man uzdevumu atbilstoši "Skola 2030″ prasībām tajā un tajā priekšmetā. Tas, ko tas izdod ārā, nebija īsti lietojams. Daļa skolotāju uzreiz saka – nē, tas tāpat man neko nevarēs palīdzēt, tāpēc es neizmantošu," saka Hermane.
Tehnoloģijas skolās vairs nav jaunums – datori, digitālās platformas un dažādi rīki ir kļuvuši par mācību procesa daļu. Taču katrs jauns rīks nozīmē arī jaunas prasmes skolotājam. Mākslīgais intelekts šo pārmaiņu tempu tikai paātrina.
Pērn pavasarī Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktā pedagogu aptauja rāda: mākslīgo intelektu mācību procesa organizēšanā jau izmanto 71% skolotāju. 27% to dara regulāri, 44% – dažkārt. Vēl 22% gribētu sākt, bet septiņi procenti pagaidām to neplāno. Visbiežāk skolotāji MI izmanto mācību satura veidošanai, profesionālajai pilnveidei un stundu plānošanai. Savukārt pedagogi, kuri MI vēl neizmanto, visbiežāk to skaidro ar zināšanu un vadlīniju trūkumu, laika nepietiekamību un bažām par informācijas kvalitāti.
Kā ar jebkuru jaunu tehnoloģisku risinājumu, mums pastāv arī riski, un noteikti arī skolotāji pēc savas būtības jau ir atbildīgi cilvēki un tad arī varbūt, ka šī risku apziņa ir tas, kas, iespējams, reizēm rada nepieciešamo piesardzību šādu rīku ieviešanā.
Līdztekus praktiskai pieredzei skolām tiek veidotas arī skaidrākas vadlīnijas, lai skolotāji un skolēni saprastu, kad MI izmantošana ir pieļaujama, un kad tā jau aizstāj paša cilvēka darbu.
"Ļoti vienkārši parādām, ko nozīmē mākslīgā intelekta pratība, kurā ir šī cilvēka atbildība centrā. Un dodam trīs līmeņus, ko skolās izmantot uzdevumos, piemēram, MI izmantošana ir atļauta konkrētam uzdevumam, MI izmantošana ir daļēji atļauta vai ir aizliegta. Tādējādi ar šiem trim līmeņiem mēs arī parādām to skaidrību skolēnam, kādā veidā un kam tad "jā", un kam tas ir absolūti nepiedodami izmantot," norāda Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja Liene Valdmane.
Taču skolotāji, kuri MI savā darbā izmanto ikdienā, arvien vairāk domā arī par nākamo soli – ne tikai par to, ko tehnoloģija var izdarīt viņu vietā, bet kā iemācīt ar to jēgpilni strādāt arī skolēniem. Tehnoloģija liek pārskatīt arī to, kā tiek veidoti uzdevumi un organizēts pats mācību process.
Pirmkārt, kaut kādas idejas var sameklēt, var ļoti labi veidot atskaites. Un tā kā es esmu datorikas skolotāja, es arī mācību stundās ļauju skolēniem izmantot MI, mēs runājam arī, kā rakstīt šīs uzveidnes, kā jēgpilni izmantot, kā kritiski domāt, izvērtēt un tas ir tā vērts.
"Ir skaidrs, ka ir pilnīgi jāmaina pieeja un šeit būtu ļoti labi, ja tas būtu, nevis tā, ka katra skola to riteni izgudro no jauna, bet tas ir komplekss risinājums, jo tādi uzdevumi, tāds mācību process ar MI nav vairs reāls," saka Hermane.
Tātad arī skolotāja darbā MI nav vienkārši vēl viens rīks, kas palīdz ātrāk sagatavot stundu vai izveidot mācību materiālu. Tas liek no jauna izvērtēt, kādam jābūt pašam uzdevumam, ko skolēns ar to iemācās un ko šajā procesā joprojām dara skolotājs. Tāpēc šobrīd skolām jāatrod nevis veids, kā MI pielikt klāt esošajam mācību procesam, bet kā ar tā palīdzību to veidot citādi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
