Pērnā gada vēlēšanās biļetenu šķirošanas punktā atklāts daudz pārkāpumu
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas tikai trīs nedēļas. Premjers Kulbergs, vērtējot savas valdības 100 dienās paveikto, īpaši uzsvēra, ka vēlēšanu datorsistēmas ir gatavas un strādās, bet tomēr jāatzīst, kad tas strādās, mēs redzēsim tikai vēlēšanu dienā. Ja kaut kas nedarbosies, nodotās balsis iecirkņos liks īpašās reģistrācijas aploksnēs. Tās vēlēšanu komisijām pagājušajā gadā sagādāja lielas problēmas un netipiski lielu vēlēšanu zīmju skaitu nācās atzīt par nederīgām.
Ja jaunās vēlēšanu sistēmas nedarbosies, balsošanas zīmes tiks ievietotas speciālās aploksnēs. Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās tādas jau tika izmantotas, bet izrādījās, ka vēlēšanu komisiju darbinieki ar tām nemācēja pareizi rīkoties, un daudzas balsis bija jāatzīst par nederīgām.
Pirms pieciem gadiem Ventspils politiķis Aivars Lembergs iesūdzēja valsti tiesā. Viņš iebilda pret to, ka, atrodoties apcietinājumā Rīgā, viņam nebija iespējas nobalsot Ventspils pašvaldības vēlēšanās.
Tiesa lēma, ka tas tiešām ir nepareizi. Tādēļ pagājušajā gadā arī cilvēkiem, kas atrodas slimnīcā vai cietumā ārpus savas pašvaldības, pirmo reizi bija iespēja nobalsot sava novada vēlēšanās.
Šo balsu nodošana notika, ievietojot visiem zināmo vēlēšanu aploksni vēl reģistrācijas aploksnē. Uz tās vēlēšanu komisiju darbinieki uzrakstīja vēlētāja vārdu, uzvārdu, numuru. To, ka viss pārbaudīts, apstiprināja ar oficiālu zīmogu. Tālāk aploksnes no visas Latvijas veda uz šķirošanas punktu, kas bija izvietots Valsts kancelejas telpās. Te tās bija jāsadala pa 42 pašvaldību kastēm un jānogādā īstajos novados.
Kad šīs balsis tika sašķirotas, tās tika atkal atpakaļ atdotas attiecīgajai vēlēšanu komisijai, kas tālāk tika aizvestas atpakaļ un tad jau skaitītas klāt visas kopā.
Es toreiz strādāju Jūrmalā, mēs tās reģistrācijas aploksnes vedām uz šķirošanas punktu Rīgā un saņēmām arī ne tikai pa pastu, bet arī no pārējās Latvijas, no pārējām Latvijas valstspilsētām un novadiem balsojumus Jūrmalā.
Šķirotavā atklājās, ka daļai reģistrācijas aplokšņu nebija zīmoga, vēlētāja datu vai abu. To apliecina arī "Nekā personīga" rīcībā esoši video. Dažām balsīm reģistrācijas aplokšņu nebija vispār.
Ja nav datu, nevar pārbaudīt, vai cilvēks ir vēlētāju reģistrā. Šīs balsis automātiski atzina par nederīgām. Arī aploksnes bez zīmoga nedrīkst pieskaitīt.
Šī bija pirmā reize, kad tāda lieta tika realizēta. Un, ja, jāatzīst, protams, viss, kas notiek pirmo reizi, ne viss bija pilnīgi gludi.
Es tur biju pa dienu tikai, bet, jā, diemžēl jau agri dienā saskārās ar to, ka tika atvestas no vairākām vietām, bet, kā jūs minējāt, diemžēl īpaši no Rīgas, jo šeit ir tiešām daudz vēlēšanu iecirkņu, kur bija neapzīmogotas aploksnes. (Nekā Personīga: Un tad tās bija nederīgas?) Tad tās ir nederīgas, jā, diemžēl.
Lielākā daļa biļetenu šķirotavā nonāca no Rīgas slimnīcām un cietumiem. Tie bija ievietoti reģistrācijas aploksnēs, kas nebija apzīmogotas. Aculiecinieki stāsta, ka pēc trūkstošajiem zīmogiem aploksnes vēlēšanu naktī vestas uz Rīgas domi, kur tobrīd atradās Rīgas vēlēšanu komisija. Pagājušā gada vēlēšanās komisiju Rīgā vadīja Māris Zviedris, kurš drīz pēc tam tika iecelts Centrālās vēlēšanu komisijas vadībā.
Tā kā tas notika vairākās vietās vienlaicīgi, skaidrs, ka konkrētais iecirkņa zīmogs netika vazāts apkārt pa pasauli. Tad, kad šī reģistrācijas aploksne nāca, viņam bija jāuzspiež. Šeit ir tā trūkstošā lieta.
No pašvaldībām šķirotavā kopumā saņēma 909 reģistrācijas aploksnes. Arī pēc novēlotās apzīmogošanas 50 atzina par nederīgām. Tie ir vairāk nekā 5% no visām balsīm. Tas ir daudz vairāk nekā caurmērā vēlēšanās Latvijā. Visā valstī nepareizu aplokšņu dēļ, tātad vēlēšanu komisiju darbinieku kļūdas dēļ, nederīgi bija tikai 0,12% balsu. CVK apgalvo, ka vēlēšanu rezultātus šķirotavas balsis nebūtu ietekmējušas.
Arī pārbaudot šos konkrētos skaitļus pie šīs procedūras, tas nebūtu mainījis neviena deputāta kandidāta vietu nevienā pašvaldībā.
Saeimas vēlēšanās, piemēram, Rīgā nobalsot par Kurzemes sarakstu nevarēs. Tas tādēļ, ka visur partiju izvēle ir tāda pati, tikai kandidāti atšķiras. Tādēļ šķirot neko nenāksies, slimnīcās un cietumos zīmes varēs mest tieši urnā. Taču tās pašas reģistrācijas aploksnes, ap kurām bija juceklis, šogad izmantos daudz plašāk. Tajās līdz vēlēšanu dienai glabās iepriekš nodotās balsis. Tas tāpēc, ka Satversme paredz – balsot var vienā konkrētā dienā, oktobra pirmajā sestdienā.
Šobrīd balsi nodot glabāšanā varēs jebkurā iecirknī. Līdz ar to, ja Rīgā kādreiz bija tikai 20 šādi iecirkņi, tad šobrīd tie būs visi 158. Jāņem vērā, ka arī šeit būs papildus jāapmāca cilvēki, papildu jāskaidro, ko tas nozīmē, un papildu arī jāparāda un jāizskaidro visas tās procedūras. (Nekā Personīga: Bet tā reģistrācijas aploksne atbilst vai attiecas tikai uz iepriekšējā glabāšanā nodotajām balsīm?) Ne tikai. Teiksim, ja mums beidz darboties elektroniskais vēlētāju tiešsaistes reģistrs ETVR, arī šajā gadījumā tiek izmantotas šīs reģistrācijas aploksnes.
Elektroniskā vēlētāju reģistra veidošana sākās tikai vēlā pavasarī. Pēc skandāla ap IT iepirkumiem ar iepriekš nolīgto firmu līgumu lauza. Vēlētāju reģistra izstrādi uzticēja "Latvijas valsts mežiem". Jūnijā sistēma pabeigta un kopš tā laika tiek testēta un pilnveidota. Augusta beigās visu procesu un jaunās sistēmas izmēģināja arī vēlēšanu komisijas.
Parādījās kaut kādas atsevišķas varbūt mazas kļūmītes, kuras vēl šo sistēmu darbībā var novērst.
99,9% to paveica, no visiem iecirkņiem. Sūdzības, vismaz lielas, neesam saņēmuši. Jautājumi par laimi bija un diezgan, un pārsvarā viņi bija tieši par balsu nodošanu glabāšanā procedūru.
Galvenais risks gan ir sistēmu pārslodze, tā iegāzusi arī pērnā gada balsošanu. Ja pēkšņi vēlētāju reģistrs nestrādās, tad reģistrācijas aploksnēs ievietos visas zīmes, arī pašā vēlēšanu dienā. CVK vadītājs mierina – lai arī aploksnes ir tās pašas, procedūra Saeimas vēlēšanās ir atšķirīga. To vēlēšanu komisijas īstenojušas arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pie balsu nodošanas glabāšanā.
(Nekā Personīga: Tajā pēcvēlēšanu izvērtējumā, auditā tam netika pievērsta uzmanība, vai ne?) Droši vien, jā. Tāpēc es, droši vien šobrīd stāvot šeit, es nevaru uzreiz jums pateikt.
Saeimas lielāko frakciju pārstāvji atzīst, ka nemaz nezinājuši, ka pagājušajā gadā eksistējis tāds šķirošanas punkts.
Ja pirms pērnā gada pašvaldību vēlēšanām apmācību sistēmā iegājuši ap 20% vēlēšanu komisiju pārstāvju, tad pagaidām to izdarījuši tikai 10%. Arī tas neesot kritiski, jo vēl ir trīs nedēļas, turklāt mācīties var arī no brošūrām un īpašiem informatīviem video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
