"Novēršamās nāves" Latvijas ekonomikai ik gadu maksā aptuveni miljardu

Slims darbinieks – tas nav tikai stāsts par ārstu, slimības lapu un aptiekas rēķinu. Aiz katras slimības lapas ir darbs, kas paliek nepadarīts, kolēģis, kuram jāstrādā vairāk, un uzņēmums, kuram jāmeklē risinājumi. Bet, ja darbaspējas zaudē tūkstošiem cilvēku, tas vairs nav tikai uzņēmumu izaicinājums. Tā kļūst par visas ekonomikas problēmu.

Jaunākais pētījums par darbinieku veselību un tās ietekmi uz Latvijas konkurētspēju atklāj, ka vairāk nekā puse uzņēmēju saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni.

"Pētījums skarbi iezīmē, cik ļoti darba devēji ikdienā redz, ka darbinieku produktivitāte krītas tieši sliktās veselības dēļ," pauž Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.

Un sekas parādās uzņēmumu izmaksās. Lai to risinātu, nu jau par normu ir kļuvusi veselības apdrošināšana. Taču darba devēji uzsver, ka ar uzņēmumu iespējām vien nepietiek. Arī no valsts puses tiek sagaidīta skaidra sistēma.

"Savlaicīga pieeja, garas rindas. Iespēja atļauties vienu vai otru pakalpojumu. Problēmu grozs ir ļoti liels. Primāri darba devējam izmaksas rodas, ja darbinieks saslimst," saka LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Visvairāk darba devēji gribētu redzēt īsākas rindas un pieejamākus veselības pakalpojumus. 98% aptaujāto šo jautājumu vērtē kā prioritāti. Īpaši tiek izcelta arī medikamentu pieejamība.

"Medikamenti! Tēma, ja būtu lielāka kompensācija, darbinieki varētu iet uz darbu, turpināt dzīvi un piedalīties ekonomikā. Bet arī te rādītāji mazāki; tērējam vismazāko finansējumu," norāda Marāne.

Veselības ministrijā problēmu atzīst: darbinieku slimošana ietekmējot ne tikai pašu cilvēku, bet arī pārējos strādājošos. Risinājums esot gan veselības aprūpes pieejamībā, gan profilaksē.

"Protams, ir jārūpējas gan par rindu samazināšanu, lai ir pieejama diagnostika un iespēja nopirkt zāles, tai skaitā dārgas zāles," teic Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa.

Taču ar esošo finansējumu visas vajadzības nosegt nevarot. "Šobrīd Veselības aprūpes budžets ir 1,9 miljardi, lai arī izklausās liels un būtisks, ir nepietiekams, lai varētu nosegt visas vajadzības. Nepieciešams palielināt budžetu vismaz par 700 miljoniem, lai varētu nosegt neapmierinātās vajadzības" norāda Āboliņa.

Tikmēr pētījuma autori veselības aprūpes izdevumus aicina skatīt nevis kā izmaksas, bet kā ieguldījumu ekonomikā. Viens no skaļākajiem rādītājiem ir tāds, ka "novēršamās nāves" ekonomikai rada aptuveni vienu miljardu eiro lielus zaudējumus gadā.

"Zaudējam 2,8% no IKP katru gadu šo novēršamo nāvju dēļ. Novēršamās nāves rodas, jo veselībā nav pietiekamu ieguldījumu, dzīvojam īsāku mūžu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Un kvalitatīvi nodzīvotu gadu ir maz – tikai 52 gadi, kas labā veselībā Latvijā nodzīvoti. Un tas tieši atsaucas uz darba tirgu," vērš uzmanību Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore.

Darba devēji aicina arī pārskatīt darbnespējas lapu regulējumu. "Šobrīd Latvijā darba devējs sedz astoņas dienas, Igaunijā – piecas, Lietuvā – divas dienas. Tas ietekmē mūsu konkurētspēju kopumā. Vēlamies savlaicīgāku valsts iesaisti, kas motivētu valsti uzlabot darba nespējas sistēmu kopumā," norāda Gorkšs.

Taču, lai arī kurš apmaksātu pirmās slimības dienas, viena lieta nemainās. Jo ilgāk cilvēks gaida palīdzību, jo ilgāk viņš paliek ārpus darba. Un visaugstāko cenu par novēlotu ārstēšanu vienmēr samaksā cilvēks pats.