Brīvības statuja ir viens no atpazīstamākajiem Ņujorkas simboliem, taču tapusi tā ir Parīzē. Jauna izstāde Orsē muzejā atklāj šī pieminekļa ceļu no drosmīgas ieceres līdz grandiozai būvei.
Ideja radās 1865. gadā. Statujai bija jākļūst par Francijas un ASV draudzības simbolu. Gandrīz 50 metrus augstā monumenta izveide gan prasīja ne vien mākslinieka Ogista Bartoldi izdomu, bet arī milzīgus līdzekļus un sava laika modernākos inženiertehniskos risinājumus.
Statuju vispirms pilnā izmērā samontēja Parīzē, kur tā slējās pāri pilsētas jumtiem. Pēc tam milzi atkal izjauca. 350 vara detaļas ievietoja 210 kastēs un ar kuģi nogādāja Ņujorkā. Tur statuju salika no jauna un 1886. gada oktobrī svinīgi atklāja.
"Tas bija ārkārtīgi vērienīgs projekts gan mēroga, gan iesaistīto cilvēku skaita, gan nepieciešamā finansējuma ziņā. Tā īstenošanai bija vajadzīgi arī iespaidīgi tehniskie risinājumi. Projekts spilgti atspoguļo 19. gadsimta garu – ticību tehnoloģiju un cilvēces progresam. Mērķis bija uzcelt brīvībai veltītu pieminekli. Tā ir ļoti skaista un optimistiska, varbūt mazliet naiva ideja, tomēr tā spēj apvienot tik daudzu cilvēku spēkus."
Izstādē šim iespaidīgajam ceļam var izsekot fotogrāfijās, gleznās un rasējumos, kā arī ar virtuālās realitātes palīdzību iejusties pašā būvniecības procesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
