Šlesera nelikumīgo pavasara kampaņu apmaksāt palīdz ar tranzītbiznesu saistīti uzņēmēji
Līdz Saeimas vēlēšanām atlikušas vairs tikai divas nedēļas. Viena partija gan savu reklamēšanu sāka jau pavasarī, ilgi pirms visiem citiem. Nosaucot to par savu individuālo kampaņu, Ainārs Šlesers par plakātiem ielās maksāja no savas biedrības konta, bet naudas avotu aizvien neatklāj. Uzraugi tādu triku neakceptēja un lika par kampaņu samaksāt no partijas kases. Īsā laikā politiskais spēks "Latvija pirmajā vietā" savāca vajadzīgos 340 tūkstošus eiro.
Šovasar KNAB partijai Latvija pirmajā vietā lika atmaksāt 340 tūkstošus eiro, kas bija iztērēti nelikumīgai reklāmas kampaņai. Partija vērsās pie draugiem banku un tranzīta nozarē, kas saziedoja vajadzīgo summu.
Šopavasar, vēl pirms oficiālā aģitācijas perioda, Rīgas ielās parādījās plakāti ar politiķi Aināru Šleseru. Tos finansēja viņa paša biedrība "Latvija pirmā", nevis partija. Politiķis šādi centās apiet noteiktos kampaņu griestus un ierobežojumus, ar ko jārēķinās politiskajiem spēkiem. Tomēr KNAB to vērtēja citādāk un no partijas kases lika samaksāt kampaņā iztērēto naudu biedrībai.
AŠ: Tas ir izdarīts.
NP: Tie ir 340 tūkstoši eiro, vai ne?
AŠ: Jā. Mēs esam atgriezuši.
NP: Kā jums tas izdevās? Lūdzāt atbalstītājus vai [tas bija] no kādām savām rezervēm?
AŠ: Mums radās problēmas, jo mēs bijām plānojuši piesaistīt partijai finansēšanu papildus, lai varētu taisīt priekšvēlēšanu kampaņu, tādu aktīvāku. Diemžēl naudu, ko mēs piesaistījām, mums vajadzēja izmantot šī parāda nodzēšanai.
NP: Es saprotu, ka partija nav apstrīdējusi šo KNAB lēmumu, kādēļ tā?
EZ: Būtu jēga kāda?! Šobrīd mums ir daudz jautājumu, kas ir daudz svarīgāki. Kas bijis, bijis. Gadījās tā, mēs pieņemam zināšanai, nākošreiz tā nedarīsim.
Partiju finanšu datu bāze liecina, ka divu mēnešu laikā aptuveni 20 maksājumos partija biedrībai samaksājusi prasītos 340 tūkstošus. Tieši šajā periodā bijis milzu lēciens arī politiskā spēka ienākumos – partijas biedri un labvēļi trīs mēnešos saziedojuši tieši vajadzīgo summu.
LPV saņemtie ziedojumi 2026. gadā, eiro:
- Janvāris: 4540;
- Februāris: 100;
- Marts: 1850;
- Aprīlis: 11 940;
- Maijs: 61 769;
- Jūnijs: 143 934;
- Jūlijs: 165 646;
- Augusts: 35 299;
- Septembris: 25 611.
NP: Viņus kā īpaši aicinājāt palīdzēt?
AŠ: Protams, es gāju kā nabags. Tikos ar cilvēkiem, aicināju atbalstīt, jo partijai maksimālā summa, ko var ziedot viens cilvēks, 3900. Tas bija ļoti sarežģīti.
Es kā policists, iepriekšējā dzīvē, man tas ir ļoti grūti to izdarīt, jo tas man līdzinās ar kaut kādu kukuļa prasīšanu. Bet politiskā procesā tā ir norma, tā tas ir. Ja tu spēj cilvēku pārliecināt un viņš saprot, ka tu kā politiķis aizstāvi viņa intereses, viņš gatavs partijai ziedot.
KNAB datu bāze rāda, ka maija vidū partija saņēma maksimālo atļauto summu no abiem lielākajiem Rietumu bankas akcionāriem Leonīda Esterkina un Arkādija Suharenko. Šogad politiskajam spēka ziedojuši arī divi citi bankas vadības pārstāvji – valdes priekšsēdētāja vietnieks Ruslans Stecjuks, padomes loceklis Valentīns Bļugers. Bet jūnija vidū nedēļas laikā naudu partijai pārskaitījuši vēl vismaz 9 bankas darbinieki un amatpersonas.
Rietumu Bankas grupas un saistīto uzņēmumu darbinieku ziedojumi:
- Aleksandrs Maslovs 3500 eiro;
- Jūlija Sinicina 2000 eiro;
- Dmitrijs Piškins 3500 eiro;
- Vladimirs Šehovcovs 2000 eiro;
- Dmitrijs Bajevs 3000 eiro;
- Jurijs Rižakovs 3000 eiro;
- Dans Krēmers 2000 eiro;
- Jūlija Baškirova 3000 eiro;
- Igors Kosirevs 2000 eiro.
Viena no viņiem ir Jūlija Sinicina. Viņa atrodama vairāku ar "Rietumu banku" un Esterkinu saistītu uzņēmumu dokumentos.
NP: Labdien! Vai es runāju ar Jūliju?
JS: Jā, labdien, klausos.
NP: Te jums zvana žurnāliste Guna Gleizde. Redzu, ka arī jūs esat ziedojusi partijai "Latvija pirmajā vietā". Tajā laikā vairāki Rietumu bankas darbinieki ziedoja. Vai varat pastāstīt, tas bija aicinājums no partijas vai no bankas vadības?
[Noliek klausuli]
Tajā pašā datumā naudu ziedoja arī Dmitrijs Piškins, kurš bijis "Rietumu Bankas" vadībā, bet tagad vada Ričardam Šleseram un Esterkinam piederošo Andrejostas attīstītāju.
Mani neviens neaicināja, par citiem nevarēšu komentēt.
"Rietumu banka" atteicās komentēt savu darbinieku vai akcionāru maksājumus, jo tās esot privātas izvēles un uzskati.
Taču, lai nosegtu 340 tūkstošu caurumu, ar šiem ziedojumiem nepietiktu. Vienā dienā savu finansiālo atbalstu partijai snieguši pieci Kipras pilsonim Aleksejam Miguļinam piederoša ostas uzņēmuma "Riga Bulk Terminal" darbinieki. Finanšu datu bāzē atrodami arī vismaz trīs ziedotāji no "Eiropas Hītu Radio" uzņēmumu grupas.
Tikpat sinhroni bijuši ziedojumi no vairākiem firmas "Drošības aģentūra" darbiniekiem. Šis kādreizējais Skonto grupas uzņēmums tagad pieder "Latvija pirmajā vietā" biedram Ģirtam Brīvkalnam. Reģistrētajā adresē gan firma nav atrodama.
Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tādi koordinēti maksājumi partijai jau sagādāja nepatikšanas. KNAB veica pārbaudi par to, ka 13 ar Šleseru saistītu uzņēmumu darbinieki vienlaikus saņēma prēmijas un tās noziedoja partijai. Aizliegtu vienošanos neizdevās pierādīt, tādēļ pārbaude beidzās bez rezultāta.
Es domāju, ka no sabiedrības viedokļa te varētu piekrist, ka ir tāda acīmredzama pazīme, ka te noteikti bijusi vienošanās. Bet var arī tā sakrist apstākļi, ka visām šīm personām, visiem darbiniekiem ir simpātijas pret to vienu partiju.
Latvijā partijām aizliegts saņemt ziedojumus no uzņēmumiem. Tāda koordinēta ziedošana varētu liecināt par aizlieguma apiešanu. Tagad KNAB interviju "Nekā personīga" atteica.
Pašlaik KNAB turpina veikt "Latvija pirmajā vietā" un vairāku citu politisko organizāciju saņemto ziedojumu padziļinātas pārbaudes. Kamēr notiek pārbaudes,KNABatturas no plašāku komentāru paušanas. No 2026. gada sākuma līdz šim brīdimKNABnav pieņēmis nevienu lēmumu par 2026. gada ziedojumu atmaksu valsts budžetā.
Partijai šovasar talkā nāca arī baņķiera Esterkina biznesa partneris Andrejs Dozorcevs, kura zināmākais projekts ir tirdzniecības centrs Jūrmalas šosejas malā. Starp ziedotājiem ir atrodami ar tranzītu saistīti uzņēmēji – kādreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un ogļu pārkrāvēja "Strek" vadītājs Mihails Gaņevs, kurš tagad biznesu pārorientējis uz graudu pārkraušanu. Viņš savulaik kopā ar Krievijas ietekmīgajiem oligarhiem Rotenbergiem bija "Meridian Trade Bank" akcionārs.
Ilggadējs ziedotājs ir arī uzņēmējs Vitālijs Gotlibs, kurš plašāk zināms kā veikalu tīkla "RD Electronics" īpašnieks. Lielāku pētniecisko žurnālistu vērību gan izpelnījies viņa uzņēmums "RD Alfa". Pirms trim gadiem Krievijas neatkarīgais izdevums "The Insider" rakstīja, ka šīs firmas ražotas mikroshēmas piegādātas firmai, kas apkalpo Krievijas raķešu ražotājus. Uzņēmums noliedzis, ka savu produkciju piegādā Krievijai. Ar juridiskajā adresē sastapto darbinieku palīdzību Gotlibs nodeva ziņu, ka medijiem komentārus nesniedz.
Jā, mums ir daudz atbalstītāju, uzņēmēju, kas uz mums liek cerības, ka mēs nepieļausim tādas aplamības, kā tagad grib izdarīt ar graudu tranzītu.
Mums ir ļoti liela uzņēmēju bāze, kas tic mūsu politikai. Mēs iestājamies tajā skaitā par tranzītu, un pilnīgi visas partijas ir pret to. Tā kā, jā, mums daudz naudīgu atbalstītāju.
NP: Kas sākotnēji tad šai biedrībai ziedoja to naudu tās kampaņas īstenošanai?
AŠ: Daļu naudas esmu ziedojis es pats. Ir arī atsevišķi cilvēki, kas man, kas mani atbalsta, bet, kā jau es teicu, biedrības mērķis bija nodrošināt manu individuālo kampaņu likuma paredzētā kārtībā. Nu, tas nebija paredzēts saistīts ar partiju, jo likums neparedz to, ka Ainārs Šlesers ir partija.
Valsts budžeta finansējums partijai "Latvija pirmajā vietā" gadā ir 562 tūkstoši eiro. Ja šajās Saeimas vēlēšanās izdosies iegūt vairāk balsu nekā iepriekšējās, tas pieaugs.
AŠ: Ļoti negodīga šī sistēma, ļoti negodīgi tika ieviesta, bet, nu…
NP: Pēc vēlēšanām rosināsiet to mainīt?
AŠ: Tur neko nevar vairs mainīt. Viņa jau ir stājusies spēkā, vai ne? Ar atpakaļejošu datumu tu nevari neko mainīt.
Reklāmas kampaņu, ko apmaksā nevis partija, bet biedrība, Šlesers īstenoja jau vēlēšanās pirms 12 gadiem. Tas no sabiedrības acīm paslēpa finansējuma avotu. Tikai jau krietni vēlāk "Nekā personīga" atklāja, ka 350 tūkstošus kampaņai ziedoja "Rietumu Banka", nu jau bēdīgi slavenais uzņēmējs Mihails Uļmans un kāda firma ar Putinam pietuvināto Kirilu Kovaļčuku īpašniekos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
