Priede izdzīvo hercoga Jēkaba laikus, bet ne motorzāģi – kas notiek ar Latvijas dabas aizsardzību?

Par nocirstās audzes patieso vecumu Latvijas Dabas fonds uzzināja, pārbaudot koku celmus pēc ciršanas. Viens no kokiem nogādāts Latvijas Universitātē, kur noteikts, ka tas bijis 377 gadus vecs.

Lai pārliecinātos, ka nav runa tikai par vienu ārkārtīgi vecu koku, septembra sākumā no nocirstās teritorijas izņemtas vēl vairākas koku ripas. Arī to analīze Latvijas Universitātē liecinājusi par izcili lielu vecumu – viens no kokiem bijis aptuveni 368 gadus vecs.

Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze norāda – šis gadījums izgaismo būtisku problēmu Latvijas dabas aizsardzības sistēmā. Dabas skaitīšanas laikā Latvijā konstatēti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, taču pēc kartēšanas pabeigšanas ne vienmēr seko lēmums par to faktisku aizsardzību.

Šajā gadījumā teritorijā bija reģistrēts Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops, kā arī divu īpaši aizsargājamu sūnu sugu atradnes. Šādām sugām aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus, tomēr tie konkrētajā vietā nebija izveidoti.

Ķuze uzsver – ja teritorijai nav izveidots mikroliegums, meža īpašniekam ir iespējams saņemt ciršanas apliecinājumu. Tādējādi informācija par dabas vērtībām pati par sevi vēl nenozīmē, ka teritorija ir pasargāta no ciršanas.

Latvijas Dabas fonds par notikušo vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, tostarp saistībā ar meža apsaimniekošanu konkrētajā teritorijā. Tā atrodas Meža pētīšanas stacijas pārziņā – tā ir publiska aģentūra, kuru pārrauga Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Ķuze norāda – īpaši būtiski ir saprast, kā šāda situācija varējusi rasties tieši zinātniskās izpētes mežā. Ja meža apsaimniekotājam nav bijusi informācija par nocirsto koku ārkārtīgi lielo vecumu, rodas jautājumi par meža ierīcības datu precizitāti un dabas vērtību apzināšanu.

Tikmēr otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunu zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību. Latvijas Dabas fonds cer, ka jaunajā kārtībā zināmās dabas vērtības šajos mežos tiks pienācīgi respektētas un kartētie Eiropas nozīmes biotopi netiks izcirsti.

Taču bažas rada arī tas, kas notiks ar teritoriju tālāk. Nocirstā nogabala tuvumā jau ciršanai sagatavota vēl viena audze, kas pēc vecuma un ekoloģiskās vērtības, iespējams, varētu būt līdzvērtīga.

Par to liecina koki, kas jau ir iezīmēti ciršanai, kā arī svaigi izzāģēts pamežs un paaugas veģetācija. Tas liecina, ka teritorijā jau veikti sagatavošanās darbi.

Latvijas Dabas fonds aicina iedzīvotājus, kuri pamana šādas pazīmes, vērsties Valsts meža dienestā vai Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas vērtību informācija ir pieejama sistēmā "Ozols", savukārt Valsts meža dienests ir institūcija, kas izsniedz ciršanas apliecinājumus.

Ķuze uzsver – dabas aizsardzībai nepieciešama sistēma, kurā atbildība par īpaši aizsargājamu sugu un biotopu saglabāšanu nav atstāta tikai nevalstisko organizāciju ziņā. Ja valsts ir noteikusi, ka konkrētas dabas vērtības ir aizsargājamas, jābūt arī mehānismam, kas nodrošina šo vērtību faktisku saglabāšanu.