Skandāls par teju 400 gadus veca meža izciršanu Rucavā vēršas plašumā – pārbaudīs, vai priedes izcirstas pamatoti
Plašumā vēršas ažiotāža par teju 400 gadus vecu priežu izciršanu Rucavā. Valsts meža dienests ieradies notikuma vietā un veiks savu pārbaudi. Kamēr dabas aizstāvji šo sauc par spilgtu piemēru valsts iestāžu neizdarībām, Zemkopības ministrija uzskata, ka lielām bažām tomēr neesot pamata.
Dabas draugi šonedēļ cēla trauksmi par notikušo Rucavā, kur izcirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi ļoti veci koki. Šajā teritorijā bija reģistrēts Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops – veci vai dabiski boreāli meži. Informācija par biotopu bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes sistēmā.
Latvijas Dabas fonds uzsver – tieši tādēļ notikušais rada īpaši nopietnus jautājumus. To TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
"Tas norāda uz mūsu dabas aizsardzības sistēmas mazspēju. Ļoti ilgi ielaista neizdarība, kas lielā mērā izriet no Dabas skaitīšanas rezultātu nesargāšanas un nevērtēšanas. Dabas skaitīšanas rezultātā konstatējām 10% mežu ir Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes. Kopš kartēšana pabeigta, atbildīgās ministrijas tā arī nav spējušas tikt skaidrībā ko ar to visu iesākt, tā rezultātā mēs esam zaudējuši 10 000 hektāru no šīm uzkartētajām meža dzīvotnēm," vērš uzmanību Ķuze.
Dabas draugi uzstāj, ka notikušais ir spilgts piemērs nesakārtotajai sistēmai, bet ministrijā uzsver ka vismaz pagaidām nekas par nelikumībām neliecina.
Zemkopības ministrija skaidro – Eiropas nozīmes biotopi Latvijā aizņem ievērojamas platības, taču ne visās šajās teritorijās ir noteikts tāds aizsardzības režīms, kas aizliegtu mežsaimniecisko darbību.
"Primāri jebkurā cirsmā tiek saglabāti ekoloģiskie koki. Tas cilvēks, kas veic izvēli vadās no Ministru kabineta noteikumiem kur ir kritēriji (..) ja visi daudz maz izskatās vienādi, lielākos saglabā. Mērogam, izpratnei – Latvijā ikgadus tiek saglabāti virs 300 000 ekoloģisko koku un šobrīd saimnieciskajos mežos ir miljoniem šādu koku" klāsta Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons.
Izcirsto mežu Rucavā apsaimnieko Zemkopības ministrijas padotībā pastarpināti esošā Meža pētīšanas stacija. Tās vadītājs ceturtdien interviju sniegt atteicās, rakstiskā atbildē uzsvēra, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un plašāku komentāru nebūs.
Ministrijā skaidro, ka šajā gadījumā koki izcirsti, lai tos pārdotu. Iegūtā nauda parasti šādos gadījumos nonāk atpakaļ nozarē, proti, tiek izmantota dabas pētījumu veikšanai un infrastruktūras izveidē.
Lai kliedētu bažas par konkrēto gadījumu, uzraudzību veic Valsts meža dienests, kas arī ieradies konkrētajā vietā un veiks pārbaudi.
"Par konkrēto gadījumu varēsim redzēt, kad Valsts meža dienests savu pārbaudi būs noslēdzis, tad varēsim pieņemt mērus. Es teiktu, ka lielām bažām nav pamata," stāsta Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors.
Valsts meža dienests skaidro, ka ciršanas atļaujas gada sākumā izsniegtas likumīgi. Lai gan te bija reģistrēts Eiropas nozīmes biotops, teritorijai nebija tāda aizsardzības statusa, kas ļautu dienestam ciršanu aizliegt. To atzīst arī dabas aizstāvji, tomēr uzsver, ka tas nav pareizi.
"Tā sāka augt 17. gadsimta vidū Zviedru laikos, piedzīvoja lielu ugusgrēku izdzīvojalielas pārmaiņas Latvijā, piedzīvoja Latvijas dibināšanu. 377 gadā to nocirta valsts institūcija ar valsts ziņu un valsts atbalstu," norāda Latvijas Dabas fonda pārstāve Madara Merle.
Valsts meža dienests savu pārbaudi , visticamāk, pabeigs tuvāko nedēļu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
