"Sub Scriptum" un čellists Mareks Radzēvičs apvienojas dziesmā "Rudenī"

Dziesmā ierastajam grupas skanējumam pievienojas čells, piešķirot tai gaiši melanholisku noskaņu un kļūstot par vienu no skaņdarba centrālajiem elementiem.

"Balādes "Sub Scriptum" repertuārā ir retums, bet tieši šī ir sanākusi reti skaista," par dziesmu saka grupas solists Kristers Rudzītis.

Kristers Rudzītis

"Rudens smarža un krāsas neatstāj vienaldzīgu nevienu, tāpēc aicinām ikkatru uz brīdi ienākt rudenī un izbaudīt mākslinieciskāko no gadalaikiem. Un, protams, rudenī nevar iztikt bez nelielas melanholijas – tieši tāpēc – čells."

Čells organiski iekļaujas dziesmas skanējumā, paspilgtinot tās rudenīgo noskaņu.

"Jau izdzirdot dziesmas pirmo versiju, uzreiz sajutu tajā lielu potenciālu. Lai arī čells pats par sevi vienmēr skan mazliet skumji, šeit tas vairāk iedod gaišu sentimentu, nevis skumjas, un tas, manuprāt, ir tieši tas, kas rudenim piestāv," stāsta čellists Mareks Radzēvičs.

Dziesmas "Rudenī" tekstu sarakstījis Emīls Buiķis. Tā tapusi kādā augusta vakarā, Emīlam Buiķim un Kristeram Rudzītim muzicējot akustiskās ģitāras pavadījumā. Un interesanti, ka no pirmās versijas līdz gatavajam skaņdarbam tās sākotnējā sajūta un uzbūve saglabājusies nemainīga. Taču aiz šķietami romantiskās rudens dziesmas slēpjas arī stāsts par vientulību un ceļu, kas katram reizēm jānoiet pašam.

Dziesmas vārdu autors Emīls Buiķis tās ideju raksturo šādi: "Rudenī" ir par vientulības sajūtu, kas piezogas līdz ar vasaras beigām, kad izdzerta pēdējā glāzīte, bārus ver ciet un jātaisās mājās. Un ir tāds smagums kājās, bet taksim nav naudas."

Dziesma ir par ceļu no rudens līdz pavasarim, kuru neviens nevar noiet tavā vietā un kurā, iespējams, nebūs arī neviena līdzi gājēja.

Emīls Buiķis

"Līdz pavasarim vēl jānoiet 500 kilometri, bet tu no mājām esi izgājis čībās. Neatliek nekas cits kā sākt iet."

Savukārt "Sub Scriptum" dziesmai pievieno arī pavisam vienkāršu klausīšanās instrukciju: vislabāk baudīt rudens vakaros un nesteidzīgos rītos.