Leipcigas dronu incidents saistīts ar Krievijas izlūku uzbrukumu plāniem vairākās Eiropas valstīs

Jāatgādina, ka viena no pēdējām epizodēm notika 4. augustā Vācijas Leipcigas lidostā, kur drons ietriecās Ukrainas lidmašīnas spārnā. Pie tā bija piestiprināta paštaisīta sprāgstviela, kas detonācijas gadījumā būtu varējusi radīt nopietnas sekas. Ierīce nesprāga, ļaujot izmeklētājiem iegūt svarīgus pierādījumus.

Izmeklētāji konstatējuši, ka Leipcigā atrastais spridzeklis ir ļoti līdzīgs ierīcēm, kuras jau iepriekš atrastas Lietuvā.

2024. gada augustā Lietuvas policija Kauņas kapsētā atrada divas konservu kārbās paslēptas sprāgstvielas. Uz etiķetēm bija norādīts, ka tajās atrodas kukurūza, taču ekspertīzēs atklājās gandrīz kilograms sprāgstvielu katrā no tām. Vēl vairākas līdzīgas ierīces tika atrastas 2025. gadā dažādās vietās Lietuvā.

Pēc ekspertu vērtējuma vairākās ierīcēs izmantotas identiskas metāla plāksnes, kas, iespējams, izgatavotas ar vienu un to pašu aprīkojumu.

Lai gan ar to vien nepietiek, lai pierādītu tiešu saistību starp visiem incidentiem, Rietumvalstu drošības amatpersonas uzskata, ka kopējā aina norāda uz koordinētu operāciju.

Aizdomas krīt uz GRU vienību 29155

Vācijas un citu Eiropas valstu amatpersonas uzskata, ka galvenā loma šajās aktivitātēs ir Krievijas militārā izlūkdienesta GRU īpašajai vienībai 29155.

Šī vienība jau iepriekš Rietumvalstu izmeklēšanās saistīta ar vairākām skaļām operācijām Eiropā, tostarp sprādzieniem munīcijas noliktavās Bulgārijā un Čehijā, kā arī bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu Lielbritānijā.

Lietuvas izlūkdienestu dokumentos vienība 29155 raksturota kā struktūra, kuras uzdevumos ietilpst slepkavības, infrastruktūras sabotāža, teroristiski uzbrukumi un citu Krievijas interesēm nevēlamu aktivitāšu graušana Rietumvalstīs.

Izmeklēšanā figurē Latvijas un Krievijas pilsonis

"Politico" raksta, ka viens no skaidrākajiem izmeklēšanas pavedieniem ved pie Oļega Ļevuškina, kuram ir gan Latvijas, gan Krievijas pilsonība.

Vācijas amatpersonas uzskata, ka viņš varētu būt palīdzējis sagatavot operāciju Leipcigā.

Izmeklētāji pieļauj, ka Ļevuškins 2026. gada vasarā caur Turciju ieradies Vācijā un veicis izlūkošanu Leipcigas lidostas apkārtnē. Tāpat tiek uzskatīts, ka sprāgstvielas Vācijā nonākušas caur Balkānu valstīm kravas automašīnu slēptuvēs.

Žurnālistiem nav izdevies iegūt Ļevuškina komentāru.

Krievija noraida apsūdzības

Tikmēr Krievijas vēstniecība Berlīnē kategoriski noliegusi jebkādu saistību ar incidentiem Eiropā. "Mēs kategoriski noraidām nepamatotos apgalvojumus par Krievijas iespējamu iesaisti Leipcigas incidentā un citās sabotāžas aktivitātēs," paziņojis vēstniecības pārstāvis.

Tomēr Eiropas drošības dienesti uzskata, ka pēdējo gadu notikumi veido vienotu tendenci.

Bijušais Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta BND vadītājs Gerhards Šindlers uzskata, ka Krievijas mērķis ir mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai. "Iedzīvotājiem jāsāk baidīties no tiešas militāras konfrontācijas, lai viņi sāktu apšaubīt atbalsta sniegšanu Ukrainai," viņš sacīja.

Arī Austrijas bijušais iekšējā izlūkdienesta vadītājs Omārs Hadžavi-Pirchners prognozē, ka dronu incidenti un citi hibrīduzbrukumi kļūs biežāki.

Savukārt kāda NATO amatpersona norādījusi, ka Kremlis pašlaik izjūt īpaši lielu spiedienu. "No Kremļa skatpunkta vislabākais risinājums ir pastiprināt hibrīdkampaņu pret Rietumiem," sacīja amatpersona.

Pēc Eiropas drošības dienestu vērtējuma potenciālie mērķi varētu būt aizsardzības uzņēmumi, kritiskā infrastruktūra un cilvēki, kas iesaistīti Ukrainas atbalstā.