Latvijas vēlētāji skeptiski: politisko izvēli mākslīgajam intelektam neuztic
Rīgā sastaptie vēlētāji paļaujas uz savām spējām un mākslīgajam intelektam neuztic savā vietā veikt izvēli, par ko balsot. Daudzi atzīst, ka balsojums ir vairāk pat emocionāls, noskaņu vadīts, un te algoritmu iejaukšanās no ekrāna nebūt nav vajadzīga. Pat ne, lai salīdzinātu programmas.
"Es izmantoju mākslīgo intelektu darbā, bet tā es domāju, ka izvēlēties, par kuru partiju balsot, tam jānāk no paša cilvēka!"
"Mākslīgais intelekts darbam, mācībām, šādām lietām var sekot līdzi. Tas varētu iedot iemeslus un zinības, bet vajag pašam izdomāt, nevis klausīties mākslīgo intelektu."
"Mēs paši zinām, par ko balsot. Bez intelekta! Vienkārši no tā, kas notiek pie mums Latvijā, kaut ko saprotam."
"Nē. (TV3: Kāpēc nē?) Nebiju par to domājis iepriekš. (TV3: Ja tagad padomātu, būtu vērts kaut ko pārbaudīt "ChatGPT"?) Manuprāt, laikam nē, jo tā informācija ļoti daudz medijos pieejama, bet daudz ir tādā sajūtu līmenī, tāpēc arī neizmantoju."
"Nē, es parasti parunājos ar savējiem, pameklēju internetā, bet AI neizmantoju!"
TV3 Ziņas pārbaudīja – kas notiek, ja "ChatGPT" tomēr pajautā: par ko balsot? Konkrētu partiju vai kandidātu izvēlēties mākslīgais intelekts nesteidzas. Tā vietā tiek piedāvāta informācija par vēlēšanām, iecirkņiem un partiju programmām. Ja jautājumu precizējam, iespējams iegūt arī strukturētu salīdzinājumu – piemēram, tabulu ar partiju solījumiem dažādās jomās.
Tātad gluži ar karoti mutē algoritms politisko izvēli neieliek. Tomēr jautājums ir – vai ar informācijas atlasīšanu vien jau netiek ietekmēts tas, ko vēlētājs redz un kam pievērš uzmanību? Mākslīgais intelekts atbildes veido no informācijas, ar kuru tas var strādāt. Un tieši šeit parādās vēl risks – ne tikai tas, ko mēs mākslīgajam intelektam pajautājam, bet arī tas, kāda informācija vispār nonāk tā redzeslokā.
"To sauc par "datu saindēšanu" ar savu propagandu, un, protams, aizvien mazāk paliek informācijas, no kā MI rīki var mācītie. Un tie ēd, mācās visu, ko vien var. Ir novērojumi, ka šīs lapas strādā un var arī pamainīt MI viedokli."
Digitālajā vidē notiek cīņa par to, kādu informāciju mākslīgais intelekts iemācās. Jājautā nevis "par ko man balsot?", bet gan – "ko man vajadzētu pārbaudīt?"
"Viņi ieiet un pasaka – šī partija man patīk, vai un kāpēc par to balsot. Tas ir nepareizi! Ir jāiet pretēji, "uzraksti man 5-10 iemeslus, kāpēc nevajadzētu balsot, un tā par katru partiju un savilkt kopā. Uzrakstīt savas vērtības. Un salīdzināt, par ko nebalsot!"
Šāda pieeja mākslīgajam intelektam arī ir vispiemērotākā – nevis ļaut algoritmam izdarīt izvēli mūsu vietā, bet izmantot to kā vēl vienu rīku, lai uzdotu neērtus jautājumus, pārbaudītu solījumus un ieraudzītu arī to, ko sākotnēji paši neesam pamanījuši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
