"Pietrūka, ka kāds atzīst, ka ir kļūdījies" Gricmanis un Dumburs par vēlēšanu nakti

Gricmanis atzina, ka savu izvēli izdarīt neesot bijis vienkārši, tomēr viņš to uztvēris kā pilsoņa pienākumu.

"Man kā pilsonim bija pienākums nobalsot par Latviju un lai mana balss būtu vērtīga. Un es domāju, ka es izdarīju labu izvēli," sacīja Gricmanis.

Viņš uzsvēra, ka vēlēšanu rezultātos redzējis ne tikai konkrētu politisko spēku panākumus, bet arī ideju par Latviju, kurā viņš pats varot identificēties.

"Es redzu, ka ir uzvarējusi ideja par Latviju," sacīja dramaturgs.

Viņš norādīja, ka viņam nav pieņemams skatījums uz Latviju kā divkopienu valsti, kur līdzās latviešu valodai kā līdzvērtīga pastāv arī krievu valoda.

Savukārt Dumburs vēlēšanu kampaņā īpaši pievērsis uzmanību politiķu uzvedībai un tam, kā viņi komunicē ar sabiedrību.

"Kur ir kameras un gaismas, tur ir aktieri," sacīja Dumburs, norādot, ka labas oratora spējas pašas par sevi vēl neliecina par spēju pēc tam arī paveikt solīto.

Viņš vairāk vērtējis politiķu cilvēcisko pusi – to, kā viņi izturas pret pretiniekiem, cik gatavi ir atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību.

"Man baigi pietrūka, ka kāds atzīst, ka ir kļūdījies," atzina Dumburs.

Gricmanis savukārt pēc vēlēšanām izdarījis vairākus dramaturģiskus secinājumus. Viņš uzskata, ka šajā kampaņā bija vērojama arī tā dēvētā melnā kampaņa, taču vienlaikus vairāki skaļi notikumi ļāvuši ieraudzīt politiķus arī no cilvēciskās puses.

Viens no šādiem piemēriem, pēc viņa teiktā, bijis ar ZZS saistītais Reiņa Uzulnieka gadījums.

"Šajās vēlēšanās bija aizgājusi tā melnā kampaņa. Bet man divas tēmas iezvanījās tādā cilvēcīgā veidā. Ir tas, ko mēs redzējām par ZZS Uzulnieku, ka mēs pēkšņi ieraudzījām to sabiedrību, kurā šie politiķi ir uzauguši," sacīja Gricmanis.

Viņš uzsvēra, ka šis gadījums aktualizējis arī plašākas sabiedrības problēmas.

"Es esmu priecīgs par šo skandālu, jo mēs ieraudzījām, ka atkarības un mentālās veselības problēmas skar arī politiķus," sacīja dramaturgs.

Vēlēšanu rezultātu kontekstā Gricmanis pievērsās arī "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" līderes Jūlijas Stepaņenko retorikai. Viņaprāt, tā mobilizējusi konkrētā politiskā spēka vēlētājus, liekot viņiem sajust, ka viņu balss ir īpaši nozīmīga.

Gricmanis uzskata, ka šī retorika ietekmējusi arī "Jaunās vienotības" rezultātu, partijai pārvarot 5% barjeru.

Savukārt, runājot par publiskajām personām ārpus tradicionālās politikas, Gricmanis izcēla režisora Alvja Hermaņa iesaisti priekšvēlēšanu laikā.

"Es priecājos par to, ko Alvis Hermanis izdarīja, jo viņš noteikti nav politiķis numur viens, viņš arī nebija gatavs iet prom no sava amata, bet, ko viņš izdarīja – viņš palīdzēja domāt par politisko filozofiju," sacīja Gricmanis.

Viņaprāt, Hermanis skaidri aktualizējis jautājumus par valodu, kultūru un demokrātiju, kā arī piedāvājis savu redzējumu par politisko sistēmu un vēlēšanām.

Vienlaikus Gricmanis norādīja, ka viena no šī redzējuma problēmām varētu būt bijusi pārāk liela koncentrēšanās uz kapitālisma ideoloģiju. "Vēlētājiem vārds kapitālisms asociējas ar deviņdesmitajiem," sacīja dramaturgs.