Kamēr lielākajā Latvijas daļā uzvar AS, Latgalē – LPV. Ko signalizē reģiona atšķirīgā izvēle?
Šīs Saeimas vēlēšanas pamatīgi pārkrāsojušas Latvijas politisko karti. "Apvienotais saraksts" kļuvis par vēlētāju populārāko izvēli teju visos Latvijas novados. Izņēmums ir tikai sešas Latgales pašvaldības, kur uzvaras laurus plūca "Latvija pirmajā vietā", atņemot tos savulaik tajās populārajai "Stabilitātei!". Ar ko skaidrojams tas, ka Latgales vēlētāju politiskie uzskati tik ļoti atšķiras no pārējās Latvijas?
Ja pirms četriem gadiem Latvijas karte pēc Saeimas vēlēšanām bija gana raiba un tajā dominēja gaiši zaļā "Jaunās Vienotības" un tumši zaļā Zaļo un zemnieku savienības krāsa, tad šogad tā ir teju pilnībā dzeltena. "Apvienotais saraksts" bijis populārākais politiskais spēks 36 pašvaldībās.
Izņēmums ir vien sešas vietvaras Latgalē – Augšdaugavas novads, Daugavpils pilsēta, Krāslavas un Ludzas novadi, kā arī Rēzeknes novads un Rēzeknes pilsēta, kur visvairāk balsu saņēmusi "Latvija pirmajā vietā".
Latgale ir bijusi vienmēr atšķirīga no pārējās Latvijas ar savu balsošanu, te ir tādu mazāk nacionāli noskaņotu cilvēku, te ir runa par "Suverēno varu" vai Šlesera sarakstu.
Tas nav ne labi, ne slikti. Tas paspilgtina tās indikācijas, kas jau bija skaidras pirms tam – kopumā pēdējos gados valdošā koalīcija, kas darbojās pat ne pēdējos četrus, bet es teiktu, ka pēdējos 10 gadus, stipri neinteresējās par Latgales reģionu, būsim godīgi.
Vienlaikus izskan arī vērtējums, ka Latgales balsojums bijis sava veida protests pret līdzšinējo politiku.
Latgales situācija ir unikāla. Piemēram, mana mamma dzīvo pierobežā, bet no visiem 14 sarakstiem viņas pastkastītē ir bijis tikai Jūlijas Stepaņenko bukletiņš. Tas nozīmē, ka Latgale, lai arī ministru vizītes ir biežākas, joprojām ir atstāta savā sulā, atstāta savā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc Latgalei lielā mērā tie ir protesta balsojumi.
Par vēlētāju vēlmi pēc pārmaiņām liecina arī Latgalē ievēlēto deputātu sastāvs. No līdzšinējiem parlamentāriešiem pārvēlēti tikai divi – no "Apvienotā saraksta" startējušais Juris Viļums un Viktorija Pleškāne, kura gan 14. Saeimā tika ievēlēta no "Stabilitātei!" saraksta, bet šajās vēlēšanās kandidēja no "Latvija pirmajā vietā".
Tātad, neapmierina esošais stāvoklis. Esošie deputāti, kas ir ievēlēti Saeimā, tātad, pienācīgi nepārstāv vai pietiekami nesasniedz Latgali.
Jaunais no Latgales ievēlēto deputātu loks ir gana raibs, un šobrīd grūti prognozēt, cik sekmīgi tas spēs aizstāvēt reģiona intereses. Parlamentā iekļuvis, piemēram, no "Latvija pirmajā vietā" startējušais bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kuram Valsts drošības dienests atteicis pielaidi valsts noslēpumam.
No Latgales ievēlēts arī līdzšinējais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, parlamentā atgriezīsies bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Ir gan arī jaunas sejas – no Apvienotā saraksta ievēlēts uzņēmējs Valdis Kotāns, no Nacionālās apvienības Latgali pārstāvēs alus darītājs un kāzu vadītājs Rolands Keišs.
Daži cilvēki, kas ievēlēti no Latgales, tomēr, dos kādu labumu Latgalei. Daži diemžēl nē. Prieks par jaunajām sejām. Cilvēkiem, kuri nebija politikā, cilvēkiem, kas sevi apliecināja citās jomās, piemēram, uzņēmējdarbībā.
Bet kādēļ Latgale vēlēja citādāk nekā pārējā Latvija? Socioloģe Ieva Strode saka – viena iemesla te nav. Nozīme ir gan iespējamai vēlētāju neapmierinātībai, gan tam, kuri kandidāti reģionā startē, gan arī tam, kādu informāciju vēlētāji saņem.
Runa nav tikai par tautību, runa ir arī par komunikāciju un informācijas raksturu, ko viņi iegūst. Ja visa informācija ir krievu valodā un noteiktā veidā ievirzīta un šie cilvēki informāciju iegūst tur, kur viņi iegūst, tad, protams, tā viņu reakcija arī var but cita.
Vienlaikus socioloģe izceļ vēl kādu tendenci – arī Latgalē vairs nav tik izteikta to politisko spēku dominance, kas tradicionāli orientējušies galvenokārt uz krievvalodīgo vēlētāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
