Agresīvi skolēni un sadursmes ar policiju pašlaik ir Francijas realitāte. Latvijas likumsargi trenējas agresīva pūļa savaldīšanā
Agresīvs pūlis, demonstrācijas, sprādzienu trokšņi un ievainotie. Ainas, kas pēdējās dienās kļuvušas par Francijas ikdienu, kur jauniešu protesti pie skolām pārauguši vardarbībā, trešdien kļuva par mācību scenāriju arī Latvijā – Skrundas poligonā. Kā likumsargi trenējas pūļa savaldīšanai?
Šāvieni skolā, ķīlnieki, ievainotie, aizturēšana un protests, kas pāraug masu nekārtībās: šādus scenārijus šodien Skrundas poligonā izspēlēja vairāku Valsts policijas struktūrvienību darbinieki.
Šo mācību scenāriju parasti policija cenšas pielāgot tam, kas notiek pasaulē. Šeit par piemēru ņemta Francija, kur skolēnu protesti pret izglītības iestādēm jau pārvērtušies grautiņos un skolu demolēšanā.
"Šī ir tā aktīvā fāze, kur policijas darbinieki mēģina šos te nemierniekus atstumt maksimāli projām, lai būtu šī drošā zona," skaidro Valsts policijas koledžas Kadetu nodaļas vadītājs, pulkvežleitnants Māris Liepa.
Nemiernieku lomā iejutās jaunie policijas kadeti, bet kopumā mācībās piedalās ap 400 cilvēku no dažādām Valsts policijas vienībām, kā arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.
"Tie ir reālie apstākļi, skaļums, dūmi, reālie apstākļi, gan nodrošināt saviem kadetiem, gan policijas darbiniekiem, tas ir ļoti svarīgi, nepieciešams, tāpēc tiek iesaistīts liels skaits kadetu, lai nodrošinātu šo pūli, lai arī darbinieki izjūt to psiholoģiju, nogurumu, to visu pārējo," norāda Liepa.
Šādas mācības Valsts policija rīko jau septīto gadu, un pa šo laiku mainījušies gan policistu ekipējums un taktika, gan izmantotās tehnoloģijas. To centrā ir Speciālo uzdevumu bataljons, taču vienlaikus tiek trenēta arī dažādu struktūrvienību sadarbība.
"Mēs redzējām, ka šeit tika izspēlēts scenārijs ar intervenci skolā, kur divas bandas, tur kaut kādi saņemti arī ķīlnieki, iekļuvuši citi skolēni kaut kādā situācijā, kāds ievainotais, šeit ir arī pirmās palīdzības sniegšana, evakuēšana, aizturēšana, taktiski arī kā pareizi pieiet, kā maksimāli drošību nodrošināt, kāds ir reaģēšanas ātrums, kurā vietā transportlīdzekli novietot, sakari savstarpējie, kā komandas ķēde noris, to visu kolēģi pēc tam analizē," norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Pēc katra scenārija policisti analizē gan pieņemtos lēmumus, gan reaģēšanas ātrumu un savstarpējo sadarbību. Policijā uzsver, ka tieši tāpēc, ka šādas situācijas Latvijā nav ikdiena, ir svarīgi tās regulāri izspēlēt pēc iespējas reālistiskākos apstākļos, lai krīzes brīdī policisti spētu ātri orientēties, pieņemt lēmumus un pasargāt gan sevi, gan apkārtējos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
