194 gadus vecais bruņurupucis Džonatans varētu palīdzēt atklāt ilgākas dzīves noslēpumus

Tiek uzskatīts, ka bruņurupucis Džonatans, kurš mīt "Plantation House" Svētās Helēnas salas gubernatora oficiālās rezidences teritorijā Dienvidatlantijā, ir 194 gadus vecs; Džonatans ir bijis karalienes Viktorijas un Čārlza Darvina laikabiedrs.

Dzīvnieka DNS analīze atklāja virkni ģenētisko variantu, kas saistīti ar lielāko daļu zinātnieku atklāto bioloģisko novecošanas procesu. Kopumā tie palīdz organismiem izdzīvot, labojot bojāto DNS, regulējot vielmaiņu un cīnoties pret vēzi.

Taču pētniekus īpaši ieinteresēja ķīmiskās iezīmes Džonatana gēnos, kas, šķiet, aizsargā mitohondriju – sīku, akumulatoriem līdzīgu struktūru, kas nodrošina enerģiju bioloģiskajām šūnām, – veselīgu darbību. Ir konstatēta cieša saikne starp bojātu mitohondriju darbību un novecošanu, kā arī ar vecumu saistītām slimībām.

"Mēs joprojām cenšamies saprast, kā notiek novecošana, un Džonatans mums sniedz unikālu iespēju ielūkoties procesos, kas norisinās ilgā laika posmā," sacīja projekta vadošais pētnieks no bezpeļņas organizācijas "Kallel Foundation" Stīvens Klārks.

"Viņa mitohondrijiem jābūt īpaši stabiliem, un tas sniedz ieskatu ilgmūžības būtībā. Ir svarīgi, lai mitohondriji saglabātos pēc iespējas neskartā stāvoklī." Stīvens Klārks

Šis atklājums tika veikts, starptautiskajai komandai Bendžamina Vaisvila vadībā pētot ķīmiskos marķierus, kas piesaistās DNS, veidojot laika gaitā mainīgus rakstus. Šie marķieri, kas pazīstami kā metilgrupas, parasti "izslēdz" (deaktivizē) tos gēnus, kuriem tie piesaistās.

Žurnālā "Science Advances" publicētajā rakstā pētnieki apraksta, kā viņi salīdzināja Džonatana gēnu metilēšanas rakstus ar citu milzu bruņurupuču rādītājiem. Daudzi viņa gēnu raksti bija līdzīgi tiem, kas novēroti citiem veciem bruņurupučiem, taču gēnu raksti, kas saistīti ar mitohondriju darbību, atbilda rādītājiem, kādi raksturīgi daudz jaunākiem dzīvniekiem.

Nav skaidrs, vai šie ķīmiskie raksti veicina Džonatana iespaidīgo mūža ilgumu un , cik lielā mērā tas notiek. Klārks sacīja, ka komandai tagad šis atklājums ir jāapstiprina. "Kā mēs varam pārbaudīt šo ideju?" viņš jautāja.

"Vai ir veids, kā atjaunot mitohondriju "jaunību", vai arī mēs varam nomainīt mitohondrijus un redzēt, vai tas pagarina mūžu? Tas ir viens no nākamajiem soļiem." Stīvens Klārks

Bijušais Svētās Helēnas salas galvenais veterinārārsts Džo Holiss uzņēmās rūpes par Džonatanu 2009. gadā. Toreiz bruņurupuča stāvoklis bija slikts. Kataraktas dēļ viņš bija kļuvis akls, bija zaudējis ožu, un viņa knābis bija kļuvis mīksts un trausls, apgrūtinot barības meklēšanu. Holiss sāka viņu barot ar rokām, un pēc sešiem līdz divpadsmit mēnešiem bruņurupucis bija atguvis svaru, un tam bija izveidojies ciets, robains knābis.

Aprīlī Džonatans tika ierauts vīrusveidīgā krāpnieciskā ziņā par viņa nāvi, kad kāds viltus konts sociālajā tīklā "X", uzdodoties par Holisu, paziņoja, ka bruņurupucis ir miris. Ziņa izplatījās visā pasaulē, līdz laikraksts "The Guardian" sazinājās ar Svētās Helēnas salas gubernatoru Naidželu Filipsu, kurš pārtrauca savu vakara rutīnu, lai pārbaudītu Džonatana stāvokli. Viņš atrada bruņurupuci guļam zem koka, taču tas bija "pilnīgi dzīvs".

Šķiet, ka Džonatans patiešām bauda dzīvi. Pirms dažiem mēnešiem tika novērots, ka viņš pārojas ar Emmu — bruņurupuci, ar kuru viņš dala aploku. Neilgi pēc tam gubernatora sieva, kuru arī sauc Emma, ​​devās apraudzīt Džonatanu un atrada viņu apgāzušos uz muguras. "Emmai [bruņurupucienei] ir ļoti pusapaļš bruņu veidols," sacīja Holiss. "Tādēļ, ja pietiekami strauji paslīdi uz sāniem, inerces dēļ vari apgāzties uz muguras. Tomēr tas ir pārsteidzoši. Viņam ir 194 gadi. 194 gadu vecumā taču var gadīties kāda ķibele, vai ne?"