Pētījumā atklāts ciems, kur sievietes dzīvo ilgāk nekā gandrīz jebkur pasaulē

Pētījumu veica Sardīnijas Sasāri Universitātes un Alabamas Universitātes Birmingemā pētnieki, analizējot cilvēku dzīves datus, kuri Bolotanā dzimuši laikā no 1900. līdz 1925. gadam.

Pētnieki noskaidrojuši, ka no analizētās grupas 38 cilvēki nodzīvojuši vairāk nekā 100 gadus. Pērn Bolotanā dzīvoja 12 simtgadnieki, lai gan ciemā kopumā ir tikai 2266 iedzīvotāji. Tas ir aptuveni 12 reizes vairāk nekā vidēji Sardīnijā.

Kopš tā laika seši simtgadnieki miruši, taču pārējās sešas joprojām ir sievietes, no kurām divas sasniegušas 102 gadu vecumu. Pētnieki prognozē, ka jau tuvākajos mēnešos un 2027. gadā simtgadnieku pulku papildinās vēl citi ciema iedzīvotāji.

Sardīnija jau sen tiek uzskatīta par vienu no pasaules tā dēvētajām "zilajām zonām" jeb vietām, kur cilvēki dzīvo īpaši ilgi.

Tomēr pētījuma vadītājs Džovanni Mario Pess uzsver, ka Bolotana atšķiras pat no citām Sardīnijas ilgmūžības teritorijām.

"Svarīgākais ir tas, ka pirmo reizi vairāk nekā 25 gadu laikā esam atraduši ilgmūžības centru ārpus tradicionālās zilās zonas Sardīnijā," viņš sacīja laikrakstam "The Guardian". "Taču Bolotana ir vēl īpašāka. Ja sākotnējā zilajā zonā bija neparasti līdzsvarota ilgmūžība abiem dzimumiem, tad šeit dominē sieviešu ilgmūžība."

Pess norāda, ka bioloģisku iemeslu dēļ sievietes parasti dzīvo ilgāk nekā vīrieši, taču Bolotanas gadījums ir īpašs. "Ārkārtējais ir tas, ka Bolotanas sieviešu ilgmūžība ir trīs reizes augstāka nekā vairumam Rietumu valstu sieviešu," viņš sacīja.

Pats pētnieks ir saistīts ar Sardīniju personīgi. Viņa vecvectēvs nodzīvoja līdz 110 gadu vecumam, bet mātei pašlaik ir 101 gads.

Lai gan pētījumā netika analizēti konkrēti ilgmūžības cēloņi, Pess norādīja, ka viņu īpaši pārsteigušas vietējo iedzīvotāju ciešās sociālās saites.

Kā piemēru viņš minēja 101 gadu veco Džovannu Marrasu, kura joprojām dzīvo kopā ar māsu. "Viņas dzīvo kopā, gatavo kopā un viegli sarunājas savā starpā. Nebija nekādu pazīmju par kognitīvo spēju pasliktināšanos," sacīja pētnieks.

Bolotanas mērs Frančesko Mankoni uzskata, ka īpašās ilgmūžības pamatā, visticamāk, ir vairāki faktori. Mankoni minēja pilnvērtīgu uzturu, tīru apkārtējo vidi un aktīvu dzīvesveidu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vietējie iedzīvotāji neatsakās arī no tradicionālajiem Sardīnijas gardumiem.

"Esmu pārliecināts, ka vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr daudz staigājuši… pat līdz 20 kilometriem dienā. Un pārsvarā tās ir sievietes," viņš piebilda.

Oficiālie dati rāda, ka 2025. gada nogalē Itālijā dzīvoja vairāk nekā 23 500 cilvēku vecumā virs 100 gadiem.

No visiem cilvēkiem, kuri sasniedza 100 gadu robežu, 82,6% bija sievietes. Sievietes veido vairākumu arī starp 105 un 110 gadu vecumu sasniegušajiem itāļiem. Tomēr pat uz šī fona Bolotanas rezultāti izceļas, liekot pētniekiem runāt par vienu no pasaulē unikālākajiem ilgmūžības fenomeniem.