Pašvaldības sāk veidot noturības punktus krīzes situācijām

Pēc augusta postošās vētras atsevišķas pašvaldības sākušas veidot tā dēvētos noturības punktus. Pamazām top arī vienota valsts koncepcija, kur šādiem punktiem jāatrodas un kādi kritiskie pakalpojumi  jānodrošina.

Olaines novads augusta vētrā bija viena no tām pašvaldībām, kas pamatīgi cieta. Tika izgāzts liels skaits koku, nodarīti arī citi postījumi, turklāt daļa iedzīvotāju ilgstoši bija palikuši bez elektrības un sakariem. Ņemot vērā šo pieredzi, pašvaldība lēmusi stiprināt novada gatavību dažādām krīzes situācijām, tostarp veidojot tā sauktos noturības punktus.

"Augusta vētra lika mums mācīties. Mums tuvākajā laikā Olaines novadā būs divi noturības punkti pilsētā, viens noturības punkts Jaunolainē, viens noturības punkts Gaismās. "Starlink" mēs jau nopirkām. Ģeneratori divi ir, divi 16. oktobrī pienāk. Diemžēl šodienas vētrai mēs vēl neesam pilnībā gatavi, bet realitātē tuvojamies tam, lai būtu gatavi," stāsta Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSDSP).

Tieši sakaru trūkums augusta vētrā Olainē bija viena no lielākajām problēmām, tādēļ vietvarā uzskata, ka ģenerators un "Starlink" satelītinternets nodrošinās to, lai iedzīvotāji varētu uzlādēt savas iekārtas un nepieciešamības gadījumā sazināties izmantojot internetu. Vienlaikus pašvaldība jau domā, kā noturības punktu iespējas nākotnē paplašināt.

"Mums pie diviem punktiem ir lielas telpas, kas ir sporta nami. Ja tas notiek nedod Dievs ziemas sezonā, un būsim godīgi, apkure pilsētā pēc būtības beidzas, jo katrā daudzdzīvokļu mājā mēs ģeneratoru uzstādīt nevaram, neesam spējīgi. Tad tie noturības punkti arī pāraugs par tādām vietām, kur cilvēki varētu iet sasildīties," stāsta Olaines novada domes priekšsēdētājs.

Augusta vētra gan aktualizēja jautājumu par šādu punktu nepieciešamību visā Latvijā. Tādēļ valdība Krīzes vadības centram uzdeva izstrādāt vienotu noturības punktu tīkla koncepciju, kas pamazām jau iezīmē to, kā šādām vietām nākotnē būtu jāizskatās un kādi kritiskie pakalpojumi tajos būtu jānodrošina.

"Kad mēs runājam par kritiskajiem pakalpojumiem, mēs vienmēr domājam par sabiedrības pamata vajadzībām un, arī domājot par savu 72 stundu somu, mēs domājam, kas man būs nepieciešams – man būs nepieciešams sazināties, man būs nepieciešams dzeramais ūdens, man būs nepieciešams sasildīties, tās pamatlietas," norāda Krīzes vadības centra eksperte krīzes pārvaldības jautājumos Sandra Šimkus.

Pagaidām gan vēl nav izlemts, cik šādu punktu Latvijā vajadzētu, kur tiem tieši jāatrodas un vai visiem jānodrošina vienāds pakalpojumu klāsts. Krīzes vadības centrs gan pieļauj, ka varētu veidot dažāda līmeņa noturības punktus – no nelielām vietām pamatvajadzību nodrošināšanai līdz plašākiem centriem.

"Tur noteikti ir jādomā par algoritmiem. Un atkal, protams, var uzlikt kaut kādu pamatu, ka mēs ņemam, piemēram, iedzīvotāju blīvumu un pretī ceļu tīklu, jo mums jau ir jāplāno no tāda viedokļa, ka šis punkts ir sasniedzams tiem cilvēkiem. Bet atkal – mums ir jāatstāj to katras pašvaldības ziņā, iedodot to padomu, kas ir tie kritēriji, ko ņemt vērā," pauž Šimkus.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība uzsver – ar vienotu koncepciju un rekomendācijām vien nepietiks. Lai noturības punktus varētu izveidot un pienācīgi aprīkot visā Latvijā, nepieciešams arī finansējums.

"Pašlaik ar to, ka mēs kādā kultūras namā iekārtojam vietu, kur uzlādēt telefonu un sapulcināt cilvēkus, ir daudz par maz. Šajā lietā jāpieiet kompleksi, jo pašlaik mums civilā aizsardzība ir uz papīra un finansējums ir budžeta ietvaros. Katrs dara, kā var, kā māk, kaut ko samazinot no savām autonomajām funkcijām." Tā nav sistēma," vērš uzmanību Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Krīzes vadības centram noturības punktu tīkla koncepcija valdībā jāiesniedz līdz 15. decembrim. Jāmin, ka tajā ir jāparedz arī finansēšanas modelis, taču pagaidām vēl nav skaidrs, cik šādas sistēmas izveide izmaksās un kas par to maksās.