Vēja parkā Liepājā iet bojā aizsargājamie sikspārņi
Vēja parkā Liepājas pusē lielā skaitā miruši īpaši aizsargājamie sikspārņi – divās nedēļās turbīnu apkārtnē atrasti 18 bojāgājušie lidoņi. Tas ir divreiz vairāk nekā pieļaujams. Dabas aizsardzības pārvalde īpašniekam "Rapsoil" uzdeva ģeneratorus izslēgt un uzrakstīt plānu, kā mazināt īpatņu nāvju skaitu. Liegums griezt propellerus joprojām ir spēkā, taču kā pārliecinājās "Nekā personīga", firma to neievēro.
Netālu no Liepājas pilsētas centra, starp jūru un Tosmares dabas liegumu slejas uzņēmuma "Rapsoil" vēja ģeneratori. Būvdarbus te sāka pirms gada, liela daļa turbīnu jau ir uzstādītas. Teritorijā plāno izvietot 12 propellerus, kuri varētu saražot līdz 57 megavatiem elektrības.
Parkam ir gara vēsture. Ideja parādījās jau 2009.gadā. Pret parka izbūvi iebilda vides aktīvisti, kuri satraucās, ka milzīgie stabi apdraudēs putnus un sikspārņus. Latvijā sastopamas aptuveni 16 sikspārņu sugas, un tās visas ir īpaši aizsargājamas. Izvēlētā vieta pie Tosmares ir būtisks sikspārņu migrācijas koridors. Eksperti arī norāda, ka šajā vēja parkā papildu riska faktors sikspārņiem ir propellera spārnu tuvums zemei.
"Tā ir ļoti katastrofāla vieta, faktiski pāri galvenajam migrācijas koridoram Latvijā ir perpendikulāra turbīnu siena ar savstarpēji maziem attālumiem. […] Šajā vēja parkā pēc publiski pieejamās informācijas ir nelabvēlīgs spārnu izmērs jebšu lāpstiņu vēziena laukuma attālums no zemes ir ļoti tuvu zemei un tieši šajā piezemes līmenī arī uzturas galvenā sikspārņu koncentrācija. Protams, dažas sugas lido ļoti augstu, bet kopējā proporcija turas piezemes līmenī."
"Migrācijas koridors tur iet gar jūru. Tas ir daudz kur uzsvērts un ko mēs arī atzinumos norādām, tā divu kilometru robeža gar jūru ir tas intensīvais sikspārņu koridors. Plus Liepājas gadījumā sanāk vēl ir jūra un ir Tosmares ezers un sanāk vēja parks ir starp jūru un Tosmares ezeru […] Tur ir barošanās vieta, blakus ir visi vecie bunkuri, kur ir ziemošanas vietas un tad viņi migrē baroties no uz."
Pēc garām diskusijām turbīnu skaitu parkā samazināja un šovasar tās iedarbinātas testa režīmā – pirms oficiāli sāk ražot elektrību, propellerus izmēģina, lai nodrošinātu, ka tie atbilst vides un drošības prasībām. "Rapsoil" bija jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei plāns, kā parupēsies, lai neciestu īpaši aizsargājamie sikspārņi.
"Mēs viņiem saskaņojām monitoringa plānu, bet šajā monitoringa plāna saskaņojumā kā lēmumā ir vēl vesela virkne ar nosacījumiem un prasībām, kas ir iekļautas un kas viņiem ir jāievēro, tai skaitā par to, ka, ja ir šajā testēšanas fāzē vairāk nekā divi sikspārņi [miruši] pie vienas turbīnas, nekavējoties aptur darbību."
Lai to pārbaudītu, parku katru nedēļu apstaigā eksperts. Augusta nogalē, kad ģeneratori strādāja vien nedaudz ilgāk nekā mēnesi, atrada 18 sikspārņu līķus, tas ir divas reizes vairāk nekā noteiktais slieksnis.
"Rapsoil" vajadzēja ierobežot parka darbu, izslēdzot ģeneratorus naktīs. Kā pierādījums, bija jāsniedz dati par turbīnu griešanos – kā tās strādā pie noteiktām temperatūrām un laika apstākļiem. Dabas sargi informāciju nesaņēma, tāpēc uzdeva propellerus apturēt pavisam un uzrakstīt plānu, kā mazinās sikspārņu nāves.
Aizliegums izdots 11.septembrī un ir aktīvs līdz brīdim, kad uzņēmums iesniegs konkrētus priekšlikumus. Nekā personīga pārliecinājās, ka attīstītājs aizliegumu neievēro – 30.septembra rītā turbīnas griezās
"Rapsoil" pārstāvjus uz vietas Liepājā nesastopam. Nevienu neatrodam arī uzņēmuma oficiālajā adresē Duntes ielā.
Rakstiskā atbildē uzņēmums apstiprina, ka pie turbīnām ir atrasti miruši sikspārņi. Firma pieņēma lēmumu ģeneratorus apturēt naktīs, ja temperatūra ir zem 10 grādiem un vēja ātrums nepārsniedz 6 metrus sekundē, jo tad sikspārņi esot visaktīvākie. Tā strādāt attīstītājs apņēmās līdz 30.septembrim, kad beidzas aktīvā migrācija. Par to esot informējuši Dabas aizsardzības pārvaldi.
Uzņēmums "Rapsoil": "Šos nosacījumus izstrādājām pirms testēšanas sākšanas un tās apstiprināja atbildīgā vides aizsardzības institūcija. Tā kā sikspārņi ir visaktīvākie naktīs, tad turbīnu izslēgšana viņu aktīvajās stundās ir visefektīvākais risinājums mirstības mazināšanai. Šo pieeju bija apstiprinājusi Dabas aizsardzības pārvalde. Mēs jau redzam iedrošinošus rezultātus. Pārbaudēs 22.,23. un 30. septembrī vēja parkā neatradām nevienu mirušu sikspārni. […] Agrākas pārbaudes konstatēja sikspārņu nāves virs noteiktā sliekšņa, tieši tāpēc sākām turbīnas izslēgt naktīs, kā iepriekš bijām vienojušies ar vides uzraugiem."
Pārvalde skaidro, ka "Rapsoil" priekšlikumu saņēma, bet neakceptēja. Tas bija uzrakstīts uz vienas lapas un pamatā sakrita ar vasarā apstiprināto monitoringa plānu. Lielās mirstības dēļ dabas sargi uzskata, ka ar to nepietiek. "Rapsoil" joprojām nav iedevis datus par turbīnu griešanos, līdz ar to arī nevar novērtēt, vai propelleru izslēgšana pie konkrētiem apstākļiem tiešām mazina sikspārņu nāvju skaitu.
"(NP: Sanāk, ka faktiski ignorēja Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto rīkojumu?) Jā, un tā iemesla dēļ arī tika pieņemts lēmums par piespiedu naudas piemērošanu. […] Tas bija 1000 eiro. Tik cik nu mēs varam. Mēs saprotam, ka uz tā visa fona, tas ir smieklīgi maz, jo lielāki zaudējumi ir tad, ja nevar darboties, katra kavējuma diena maksā vairāk, līdz ar to ir saprotams, kāpēc var ignorēt – samaksā tūkstoti un turpini darīt."
Uzņēmums nepiekrīt, ka būtu kaut ko pārkāpis, tāpēc naudas sodu pārsūdzēs.
Šis sods ir tikai par turbīnu apturēšanas rīkojuma neievērošanu, taču pārvalde var pieprasīt atlīdzināt kaitējumu dabai. Par katru nogalināto sikspārni kompensāciju piecu minimālo algu apmērā – tātad par 10 bojāgājušajiem lidoņiem no uzņēmuma varētu prasīt pat 39000 eiro.
Par sikspārņiem pārvalde vēl nav piestādījusi rēķinu, jo nezina par cik kompensācija jārēķina. To, cik aizsargājamo putnu vai sikspārņu drīkst aiziet bojā, katram parkam nosaka individuāli ietekmes uz vidi novērtējumā. Taču šos noteikumus var piemērot tikai, kad turbīnas jau ir nodotas ekspluatācijā. Tā kā "Rapsoil" pagaidām tikai testē ģeneratorus, pārvalde nezina kā rīkoties.
Atrunu par testēšanas fāzes nosacījumiem varētu iekļaut vēja parku uzraudzības noteikumos, pie kuriem Klimata un enerģētikas ministrija strādā jau vairāk nekā gadu. Pēdējā saskaņošana noslēdzās augusta beigās, un ministrija saņēma vairākus simtus iebildumu, tāpēc noteikumu nav.
"To daļu par uzraudzību, manuprāt, tā ir viena no tām sekcijām, kuru mēģināsim vēl varbūt skaidrāk iezīmēt, uz kuriem dokumentiem attiecamies, vai nu normās vai anotācijā. […] Tiesiskā tīrība mums prasa nedublēt esošās normas."
"Tas, ko es esmu dzirdējis, ka šeit tā uzraudzība notiek un tos projektus kontrolē. Tas, ko esam sagatavojuši, tādu plašu deleģējumu, kas notiek ar šiem parkiem par mirguļošanu, visu pārējie aspekti un galu galā, ja parks pārtrauc darbību, kas notiek ar ekspluatāciju un kas par to ir atbildīgs, pie šiem noteikumiem mēs šobrīd strādājam."
Dabas aizsardzības pārvalde lēš, ka mirušo sikspārņu skaits vēja parkā varētu būt augstāks. Tā kā ģeneratori uzbūvēti meža ielokā, tad konstatēt var tikai bojā gājušos lidoņus tieši turbīnu laukumā, bet pārējās teritorijas pārmeklēšana ir apgrūtinoša.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
