Trampa sadarbība ar Putinu izraisa asu reakciju Senātā; atklājas iespējamā vienošanās cena
Donalda Trampa darījums ar Vladimiru Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm sastop arvien plašāku pretestību. Eiropas līderi un arī daļa Trampa paša partijas politiķu brīdina, ka solījums samazināt degvielas cenas var dot Maskavai jaunus līdzekļus kara turpināšanai. Tikmēr ASV Kongresā izskan aicinājumi darījumu atcelt un solījumi Krievijas naftas iegādi bloķēt ar likumu.
Septiņi Savienoto Valstu republikāņu un demokrātu senatori pieprasa šo lēmumu atcelt, brīdinot, ka Krievija tādā veidā iegūs jaunus ienākumus kara finansēšanai, bet ASV pārkāps pašu noteikto Krievijas enerģijas importa aizliegumu. Nostāja pausta kopīgā paziņojumā.
"Ja prezidents Tramps vēlas mazināt spriedzi energoresursu piegādēs, pirmkārt, viņam jāsakārto situācija Irānā un, otrkārt, jāatzīst, ka šo karu sāka Vladimirs Putins, nevis Zelenskis. (..) Prezidentam jāpiemēro sankciju likumi, nevis plaši jāatver durvis Krievijas energoresursiem."
Trampa administrācija šos pārmetumus noraida.
"Pirmkārt, mēs izmantosim visas likumā paredzētās pilnvaras. Tāpēc ikviens Kongresā, kurš apgalvo, ka mums to liedz kāds agrāk pieņemts likums vai pašreizējais Lindsija Greiema [sankciju] likums, kļūdās. Prezidents Tramps stājās amatā ar vēlētāju mandātu strādāt amerikāņu labā. Un dīzeļdegvielas cenu samazināšana ir amerikāņu interesēs."
ASV politiķu pretestība var pāraugt arī cīņā likumdevēja gaiteņos. Republikāņu kongresmenis Braiens Ficpatriks ir solījis virzīt abu partiju atbalstītu likumprojektu Krievijas naftas iegādes bloķēšanai.
"Mēs iesniegsim abu partiju atbalstītu likumprojektu, lai aizliegtu jebkādu Krievijas naftas iegādi. Tā nosaukums būs "Ronalda Reigana likums par miera nodrošināšanu ar spēku". Izmantojot īpašu parlamentāro procedūru, panāksim tā nodošanu balsojumam arī bez komitejas piekrišanas, un tas tiks pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu."
Eiropas līderi tikmēr uzsver, ka papildu ieņēmumi Maskavai vājinātu sankciju spiedienu un aicina Eiropu pašai darīt vairāk Ukrainas atbalstam. Politiķi arī galvenokārt atzīst darījuma saistību ar tuvojošajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, apšaubot tā spēju būtiski samazināt degvielas cenas, kā to iecerējis Tramps.
"Šis darījums nepalīdz ne samazināt naftas produktu cenas, ne saglabāt transatlantisko vienotību jautājumā par spiedienu uz Krieviju. Tas nav Eiropas ceļš. Mūsu ceļš ir pastiprināt spiedienu. (..) Eiropas interesēs ir palīdzēt Ukrainai izturēt šo ziemu un turpināt pastiprināt spiedienu uz Krieviju."
"Vispirms paskatīsimies uz sevi. Eiropas Savienība pati no sankciju saraksta svītroja divus lielus Krievijas oligarhus, vienus no nozīmīgākajiem Putina režīma atbalstītājiem. Tāpēc, pirms kritizējam citus, mums jāizvērtē pašas Eiropas Savienības rīcība. Taču mūsu nostāja nav mainījusies: spiediens uz Krieviju, sankcijas un atbalsts Ukrainai. Krievijas izolācija ir ceļš uz mieru."
Vienlaikus vēl arī parādās ziņas par iespējamu cenu, ko par šo Vašingtonas un Maskavas darījumu maksātu Ukraina. "CNN" un "Financial Times", atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, vēsta par scenāriju, kurā, ja Kijiva turpinās triecienus Krievijas enerģētikai, tad Vašingtona draud apturēt izlūkinformācijas nodošanu un Eiropas finansētos ASV ieroču iepirkumus Ukrainai. Tas apdraudētu arī jau tā faktiski neesošās Patriot pārtvērējraķešu piegādes un Ukrainas spēju aizsargāties pret Krievijas raķetēm. Pagaidām gan oficiālu vai skaidrāku ziņu par šo draudu īstenošanu nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
