ST "izbrāķē" ģenerālprokurora pieteikumu kokrūpnieku lietā, bet kriminālprocess turpinās
Satversmes tiesa "izbrāķējusi" ģenerālprokuroru pieteikumu, ar kuru viņš bija iecerējis atzīt par prettiesiskiem valdības lēmumus tā sauktajā kokrūpnieku atbalsta skandāla. Lai arī šajā juridiskajā cīņā ciesta sakāve, ģenerālprokurors uzsver, ka tas nekādā veidā neiemeklē paralēli notiekošo kriminālprocesu par šo visu.
Tā sauktā kokrūpnieku atbalsta skandāla pamatā ir toreizējā Evikas Siliņas (JV) Ministru kabineta 2023. gadā lēmums atsaukties Zemkopības ministrijas aicinājumam un nākt talkā nozarei, lai toreizējo tirgus svārstību laikā valsts uzņēmums "Latvijas Valsts meži" samazinātu kokmateriālu cenas, ko jomas komersanti iepriekš bija nosolījuši līgumos. Aprēķināts, ka tādējādi "Latvijas valsts meži" ieņēmumos neguva vairākus desmitus miljonu eiro.
Formālais pamatojums šai politiskajai palīdzīgās rokas pasniegšanai bija krīze nozarē, bet faktisko finansiālo likstu smagumu pēc tam apšaubīja gan dienesta pārbaudē, gan Valsts kontrolē, gan Ģenerālprokuratūrā.
Pavasarī Latviju pāršalca par šo visu sākts kriminālprocess. Vērienīgas kratīšanas pie 10 personām, tai skaitā pirmo reizi pie valdības locekļa, toreizējā zemkopības ministra Armanda Krauze (ZZS).
Un šovasar tālāki pavērsieni. Ģenerālprokuratūra vērsās nu jau Andra Kulberga (AS) vadītajā valdībā ar aicinājumu kā prettiesiskus atcelt attiecīgos Ministru kabineta 2023. gada lēmumus. Tas ir svarīgi, jo varētu rasties tālākas prasības kokrūpniekiem kompensēt savulaik saņemtās atlaides. Ministru kabinets atteica, pamatojot, ka juridiski nevar atcelt jau izpildītus lēmumus. Ģenerālprokurors Armīns Meisters nemierā ar šo situāciju izšķīrās par bezprecedenta soli – vērsties Satversmes tiesā un mēģināt panākt attiecīgo lēmumu atcelšanu šādā veidā.
Un tagad Satversmes tiesa paudusi savu vārdu. Tiesa gan, noteikt ne tādu, kādu ģenerālprokurors būtu vēlējies.
Proti, pieteikums knapi ticis pāri institūcijas slieksnim. Tiesa lēmusi neierosināt lietu. Juridiskas formalitātes par to, kā juridiski klasificējami attiecīgie Ministru kabineta lēmumi, bet pēc būtības – idejiski Satversmes tiesas kompetencē būtu valdības lemto vērtēt, bet ģenerālprokurors nav starp tām amatpersonām vai institūcijām, kuras atbilstoši likumam ir tiesīgas šādu pieteikumu vispār iesniegt.
"Principā šis jautājums, ko lēma Satversmes tiesa, ir pirmais filtrs. Tiek vai netiek pāri pirmajam kritērijam. Patiesībā juridiska šī situācija ir pietiekoši skaidra, šeit nevar būt pārsteigumu."
Pēc šādiem apgalvojumiem varētu rasties jautājumi par ģenerālprokurora profesionālo rīcību, bet tiesas priekšsēdētāja atbildēja, ka tā nav bijusi bezjēdzīga.
"Es uzskatu, ka ģenerālprokurors ir rīkojies proaktīvi, izmantojot savas juridiskās zināšanas un profesionālo pārliecību. Nav veltīgi. Tiesiskuma problēma ir pievērsta uzmanībai. Satversmes tiesa ar šo lēmumu visu salika pa plauktiņiem, kas ir kompetence, kuri ir subjektu loki. Ceram, nākotnē vairs šādu jautājumu nebūs."
Savukārt pats ģenerālprokurors pēc būtības apliecināja – jau no sākta gala rēķinājies, ka šāds varētu būt iznākums, bet mēģinājis argumentēt, kāpēc Satversmes tiesai jautājumu tomēr vajadzētu skatīt. Tagad tas slēgts, bet šī situācija neko nemainot sāktajā kriminālprocesā. Tur viss turpinās, un arī iespējamo zaudējumu kompensācija būšot aktuāla.
"Neatkarīgi no šīs blakus tiesvedības un juridiskā strīda, jautājums par radītajiem zaudējumiem un to kompensēšanu ir viens no krimināltiesisko attiecību elementiem. Tā gudri skan, bet šis jautājums pilnīgi noteikti tiks vērtēts un kriminālprocesā. Varu nomierināt sabiedrību – izmeklēšana notiek. Šis Satversmes tiesas lēmums nemaina šī kriminālprocesa norisi un mērķi. Turpinām strādāt."
Ģenerālprokurors izteicās, ka jau, citējam, tuvākajā laikā varētu sabiedrību plašāk informēt par tālāko kriminālprocesa virzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
