"Šobrīd vēl varam uzturēt labu aizsardzību, aizņemoties naudu," Briselē komentē Kulbergs

Laikraksts "Financial Times" iepriekš ziņoja, ka ASV draudējušas pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu un bloķēt ieroču piegādes, ja Ukraina nepiekritīs pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps nesen paziņoja, ka ir vienojies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm.

Tomēr, kā  žurnālistiem uzsvēra Kulbergs, neskatoties uz pēdējā laika notikumiem ar Ukrainu, Latvija aizvien paļaujas uz ASV kā stratēģiskā partnera atbalstu. Pēc viņa teiktā, Baltijas valstis nav izjutušas atšķirīgu atbalstu no ASV. "Mums ir ļoti spēcīgas attiecības," apgalvoja Kulbergs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien un piektdien Briselē tiekas, lai apspriestu bloka ierosināto ilgtermiņa budžetu un turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī enerģijas cenas, Eiropas konkurētspēju un drošību.

"Šis ir svarīgs brīdis Eiropai, lai vienotos par nākamo septiņu gadu budžetu. Tas nav viegli, jo ekonomikas situācija nav īpaši laba, tāpēc panākt vienošanos par septiņu gadu budžetu ir sarežģīti. Tomēr tas ir jāizdara, un mums ir jāvienojas, tādēļ visiem jāuzsver Baltijai un Latvijai svarīgākie jautājumi," žurnālistiem norādīja Kulbergs.

Viņš turpināja: "Mēs, austrumu flanga valstis, ekonomiski ciešam visvairāk. Eiropas Komisijas dokumenti rāda, ka mūsu valstis piedzīvo lielāko negatīvo ietekmi uz IKP izaugsmi salīdzinājumā ar Eiropas vidējo līmeni. Mēs to dēvējam par ģeogrāfisko sodu."

Kulbergs uzsvēra, ka austrumu flanga valstis aizsardzībai tērē visvairāk, norādot, ka Latvija aizsardzībai atvēl 6,4% no IKP, un tas esot augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

"Turklāt liela daļa šī finansējuma tiek nodrošināta, aizņemoties līdzekļus. Tas nozīmē, ka mēs faktiski tieši atbalstām tās valstis, kurās ir attīstīta militārā rūpniecība, jo militāro aprīkojumu iegādājamies tieši no tām. Tajā pašā laikā mēs saskaramies ar vislielāko apdraudējumu pie robežas. Jau piekto gadu turpinām atvairīt Krievijas organizētos hibrīdapdraudējumus pie Eiropas Savienības ārējās robežas, un arī šis gads ir rekordgads šī spiediena ziņā," žurnālistiem teica Kulbergs.

Ministru prezidents uzsvēra, ka spēcīga ekonomika ir priekšnoteikums spēcīgai aizsardzībai. "Šobrīd mēs vēl varam uzturēt labu aizsardzību, aizņemoties naudu, taču ilgtermiņā tas nav iespējams," teica Kulbergs.