Taube kritizē veselības finansēšanas modeli: strādājam vairāk un ceram uz naudu gada beigās

"Tā summa visu, protams, nesedz. Šī sistēma gadu desmitiem ir bijusi jokaina – mēs pārstrādājam, izdarām darbu vairāk un pēc tam gada beigās ceram, ka kaut kas tiks piešķirts. Tā nav laba prakse," teica Taube.

Kā ziņots, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm par 2026. gada pirmajos sešos mēnešos pacientiem faktiski sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru apjoms pārsniedzis sākotnēji plānoto, valdība septembrī atbalstīja papildu 10 miljonu eiro piešķiršanu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Veselības aprūpes pakalpojumu apjomu nosaka ne tikai sākotnēji plānotais finansējums, bet arī iedzīvotāju faktiskā nepieciešamība pēc ārstēšanas. Papildu finansējums ļaus segt ārstniecības iestāžu izdevumus par jau sniegtajiem pakalpojumiem un nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību.

No kopumā piešķirtajiem 10 miljoniem eiro 6,56 miljoni eiro paredzēti stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai virs līgumos noteiktā apjoma, 2,39 miljoni eiro novirzīti papildu manipulāciju izmaksu segšanai, 601,5 tūkstoši eiro paredzēti DRG (ar diagnozēm saistīto grupu) maksājuma apmaksai, savukārt 443,4 tūkstoši eiro tiks izmantoti medicīnisko ierīču un implantējamo materiālu izmaksu segšanai.

Finansiāli ietilpīgākā izdevumu daļa veidojusies tādās jomās kā intensīvā terapija, psihiatriskā palīdzība, ceļa un gūžas locītavu endoprotezēšana, staru terapija un ķīmijterapija, tuberkulozes diagnostika un ārstēšana, mugurkaula slimību un traumu ķirurģiskā ārstēšana u.c..

Dati liecina, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums ir pieaugošs, kas apliecina nepieciešamību pēc lielāka valsts finansējuma gan ārstniecības iestāžu finansiālajai stabilitātei, gan pakalpojumu un savlaicīgas ārstēšanas pieejamībai pacientiem.