Igaunijas 50 miljonu eiro elektriskā prāmja modelis testos uzrāda labākus rezultātus, nekā prasīts

Pēc uzbūvēšanas šis kuģis būs piektais prāmis flotē, kas apkalpo Sāremā, Muhu un Hījumā salas, un tas ir paredzēts maršrutam Virtsu–Kuivastu. Tas būs pirmais Igaunijas elektriskais prāmis, kas tiks uzlādēts no krasta.

Kā norāda Valsts flote (Riigilaevastik), nedēļu ilgušajos testos Potsdamas Kuģubūves izmēģinājumu centrā (Schiffbau-Versuchsanstalt Potsdam) tika novērtētas kuģa jūrasgājības un hidrodinamiskās īpašības, kā arī pārbaudīta energoefektivitāte un dzinējsistēmas risinājumi. Novembra beigās Somijā sekos testi ledus apstākļos.

Modeļu testēšana ļauj pārbaudīt un uzlabot plānotos risinājumus vēl pirms būvniecības sākuma. Testos tika izmantots 8,2 metrus garš korpusa mērogmodelis, kas precīzi atbilst plānotā kuģa formai un proporcijām; tas bija aprīkots ar precīzām dzinēju un dzenskrūvju kopijām.

Kuģubūves inženieris un Valsts flotes prāmju projekta galvenais speciālists Ero Avi, kurš piedalījās testos, norādīja, ka tie apliecina kvalitatīvu darbu pie korpusa dizaina izstrādes. Enerģijas patēriņš, ņemot vērā kuģa izmērus, ir zems un iekļaujas līgumā noteiktajās robežās, turklāt ar zināmu rezervi.

"Testi parādīja – lai gan būvniecības līgumā kuģa maksimālais ātrums noteikts 12 mezglu apmērā, modelis spēja sasniegt 14 mezglus, turklāt saglabājot vēl zināmu jaudas rezervi," piebilda Avi.

Testi ledus apstākļos notiks novembra beigās Helsinkos, uzņēmuma "Railotech" ledus izmēģinājumu baseinā. Tajos tiks pārbaudīta korpusa un dzinējsistēmas darbība dažāda biezuma līdzenā ledū, kā arī ledus drumstalās – peldoša jūras vai upju ledus masā, kas sastāv no nelieliem fragmentiem, kuru izmērs nepārsniedz 2 metrus.

Projektu līdzfinansē ES Modernizācijas fonds, kura nosacījumi paredz, ka jaunajam kuģim jābūt ievērojami energoefektīvākam par pašreizējiem kuģiem. Pilna izmēra prāmis būs aprīkots ar 3 MWh akumulatoru, kas ļaus tam maršrutā normālos apstākļos darboties pilnībā elektriskā režīmā. Biodīzeļdegvielas ģeneratori nodrošinās kuģa darbību sarežģītākos jūras apstākļos un ārkārtas situācijās, turklāt tā darbības rādiuss bez degvielas uzpildes būs vismaz 1000 jūras jūdžu.

Pēc uzbūvēšanas kuģis būs gandrīz 100 metrus garš; tajā varēs uzņemt līdz 380 pasažierus un līdz 110 vieglās automašīnas vai astoņas kravas automašīnas.

Kuģi būvēs Polijas kuģubūvētava "CRIST S.A.", bet tā projektu izstrādās apakšuzņēmējs "LMG Marin France" — uzņēmums, kas projektējis arī pašlaik šajā maršrutā kursējošos prāmjus. Līguma vērtība ir 49,93 miljoni eiro: 28 miljoni eiro tiek piešķirti no ES Modernizācijas fonda, bet pārējā summa — no Igaunijas nacionālajiem līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot CO₂ kvotas.

Virtsu–Kuivastu maršruts savieno kontinentālo daļu ar Muhu salu un — pa dambi — ar Sāremā salu; tā ir viena no noslogotākajām prāmju līnijām Igaunijā. Šis piektais prāmis ir daļa no plašākas flotes atjaunošanas programmas, un plānots, ka tas sāks kursēt 2028. gada beigās.

Šā gada sākumā piedzīvotais aukstuma vilnis izraisīja biezas ledus kārtas veidošanos jūrā un ūdens līmeņa pazemināšanos, radot sarežģījumus satiksmē ar salām — vairāki reisi tika atcelti, un dažas mazākās salas palika nošķirtas no kontinentālās daļas.