Vasarā vāca medu, tagad gatavojas ziemai: bites pamet Latvijas Mākslas akadēmijas bišu dievu

Pavasarī uzstādītajā māla bišu dievā bites medu ir vākušas visu vasaru. Tās ir čakli apputeksnējušas Latvijas Mākslas akadēmijas apkārtnē esošos parkus. Tagad mazās dūcējas ir mierīgas un gatavas doties ziemas mierā.

"Bišu dieva" māla tēlu veidoja keramiķe Rūta Kurpniece. Māksliniece atklāj, ka tēls ir iedvesmots no dažādu tautu un civilizāciju bišu dieviem.

"Formas siluets atgādina mūsu pašu baltu bišu aizgādņa — Ūsiņa raksta zīmi. Bišu dievs ir ar galvu uz leju un dzelonīti pret debesīm, tas ir iedvesmots no maiju bišu dieva — Ah Mucen Kab. Formas un tekstūras ziņā iedvesma gūta no Alžīrijas alu zīmējumiem par bišu-sēņu dievu. Tur ir vairākas vēsturiskas iezīmes," saka Kurpniece.

Latviešu kultūrā un folklorā bite ir svēts čakluma, saticības un pārticības simbols. Teju visiem zināms, ka mazās salduma nesējas būtībā ir dzīvības uzturētājas. Piemēram, bišu tuvumā ābeļu raža palielinās līdz pat 90%.

Šīm bitēm medus netiek atņemts — viss, ko čaklās bitītes ir savākušas, paliks pārtikai ziemas aukstumā.

Bitenieks Uģis Mālnieks skaidro, ka māla dievā bites nevar ziemot, jo tur nebūs pietiekami silts. Tāpēc tās nogādā uz mājvietu, kas ir labi piemērota aukstam laikam.

"Viņas drīz vien būs kamolā, šis ir pēdējais brīdis, kad no bišu dieva varējām tās pārvietot uz guļu, kur būs attiecīgais mikroklimats. Viņām jāpārziemo atbilstošā stropā, lai pavasarī atkal māksla taptu," saka Mālnieks.

Pavasarī tiešām jau ir iecerēti jauni mākslas projekti, kas taps sadarbībā ar bitēm. Keramiķe Rūta iecerējusi veidot zīmējumus uz bišu vaska, ko pēc tam ielikt stropā, lai bites pabeidz viņas iesākto darbu. Bites bieži vien ļoti negaidīti reaģē uz tādām izmaiņām, tās aplipinot ar vasku vai kā citādi iestrādājot savā mājvietā.