Bez diskusijām ar Žurnālistu asociāciju, Smiltēns sniedz priekšlikumus par tiesas sēžu ierakstīšanu ierobežojumiem
Tieslietu ministrija vēlas ierobežot tā dēvētos tiesu procesuālos huligānus — cilvēkus. Tie traucē tiesas sēžu norisi, filmē un provocē prāvas dalībniekus, aizskar tiesnešus. Taču priekšlikumi, kas paredz stingrākus nosacījumus sēžu ierakstīšanai, var apgrūtināt arī žurnālistu darbu. Jaunā kārtība tapusi bez konsultācijām ar žurnālistu organizācijām. Un pieņemot grozījumus esošajā redakcijā, cīņā pret tiesas darba traucētājiem tiks ierobežotas arī sabiedrības tiesības zināt, kas notiek tiesas zālē.
Jānis Straumītis bija aktīvs Covid-19 pandēmijas laika protestu dalībnieks. Un "Apvienības Jaunlatvieši" kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Pirms četriem gadiem viņu Tukumā tiesāja par aizsargmaskas nelietošanu. Straumītis administratīvās tiesas sēdi filmēja un translēja sociālajā medijā "Facebook". Tiešraides laikā viņš tiesnesi nosauca par viltvārdi, apšaubīja viņas pilnvaras. Aicinājumu pamest zāli ignorēja. Tiesnese pret Straumīti vērsās policijā par neslavas celšanu. Patlaban viņš cietumā izcieš sodu. Lai šādus un līdzīgus gadījumus ar ļaunprātīgu filmēšanu tiesās novērstu, tiesneši rosināja mainīt kārtību par iespējām sēdes gaitu filmēt.
2023. gadā jo īpaši, bet es teiktu, arī šobrīd, es teiktu, ka ir šī vēlme padarīt šos strīdus (tiesā) publiskus. Tajā laikā pulcējot arī savu sekotāju skaitu. Tas mērķis, kādēļ tas tiek darīts, traucē pašu šo tiesvedības norisi. Pamanām, ka procesa dalībnieki šādā veidā nedaudz mēģina provocēt gan pretējo pusi, gan mēģina provocēt arī tiesu, liekot priekšā dažādus procesuālos jautājumus. Lai kaut kādā negatīvā veidā atspoguļot šī procesa norisi.
Līdz ar to tiesa, lai nodrošinātu procesa norisi, aicināja runāt par šo jautājumu un plānot atbilstošus grozījumus.
Patlaban Administratīvā procesa likumā noteikts, ka ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt tiesas sēdes gaitu. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) Saeimai lūdzis šo kārtību mainīt. Tiesas dalībniekiem jau esot pieejams sēdes audio ieraksts e-lietas sistēmā. Ja apmeklētāji sabiedriski nozīmīgās lietās vēlēsies izdarīt audio vai video ierakstu, viņiem tiesai būs savlaicīgi jāiesniedz motivēts lūgums. Arī žurnālistiem grib noteikt šādu pašu prasību.
Tā galvenā mērķa būtība ir cīnīties ar procesuālo huligānismu. Tādiem indivīdiem, kas mēģina traucēt procesuālo gaitu tiesā.
Administratīvajās tiesās atklātās sēdēs skata sabiedrībai nozīmīgas lietas par amatpersonām, partiju finansēšanas, kā arī konkurences pārkāpumiem. Tā vērtējusi gan bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas tiesiskumu, svērusi, vai būtu atklājama "Mežaparka Lielās estrādes " rekonstrukcijas tāme.
Tiesai atkārtoti jāskata arī tā dēvētā būvnieku karteļa lieta. Ziņu žurnālistikā ne vienmēr iespējams paredzēt, kura tiesas sēde kļūs par dienas galveno notikumu. Atsevišķas lietas tiek nozīmētas īsā laikā, piemēram, strīdi par pašvaldību aizliegumiem rīkot pasākumus..
Prasība iepriekš sagatavot rakstisku pamatojumu var nozīmēt, ka žurnālists nevarēs operatīvi fiksēt tiesas sēdē dzirdēto.
TV ziņas – "Panorāmas" ziņas, TV3 ziņas – jebkuras citas ziņas mēdz žurnālistus nozīmēt iet uz tiesas sēdi tajā pat rītā. Un tad vēl paspēt žurnālistiem iesniegt motivētu lūgumu, ka vēlies ierakstīt skaņu. Tur vienkārši nav saprotams, kas ir šis apgrūtinājums. Kāds tad ir risks?
Mediji tiesas sēdes apmeklē sabiedrības interesēs. Tās filmējot vai rakstot diktofonā, tiek vākta informācija, lai vēlāk precīzi atspoguļotu tās norisi, izskanējušos viedokļus. Atklāta tiesas sēde pati par sevi vēl negarantē, ka sabiedrība uzzinās, kas tajā noticis. Ja žurnālistiem būs jāsaskaras ar papildu birokrātiskiem šķēršļiem, var ciest ne tikai ziņu operativitāte, bet arī tiesu varas caurskatāmība. Un pastāv risks, ka cīņa pret tiesas darba traucētājiem kļūs par ierobežojumu tiem, kuri sabiedrību par tiesas darbu informē. Par izmaiņām tieslietu ministrija nekonsultējās ar Latvijas Žurnālistu asociāciju. Iepriekšējās diskusijas par tiesībām fiksēt tiesas sēdes Kriminālprocesa likumā notika ilgstoši, iesaistot dažādas institūcijas un ekspertus.
Pat krimināllietās bija savulaik arī tā, ka bija tikai ar tiesas atļauju (jāieraksta tiesas sēdes audio). Un, ja neviens neiebilst. Bet tas jau vairākus gadus ir atcelts. Nav dzirdēts, ka tas drausmīgi traucētu lietas izskatīšanu, ka sēž stūrī žurnālists ar diktofonu vai mikrofonu un raksta skaņu no tiesas sēdes. Ja tā tas tagad notiek, jāsāk domāt, kas būs nākamais solis – varbūt krimināllietās sāks gribēt ņemt nost tās tiesības fiksēt tiesas sēdes gaitu. Varbūt citos procesos. [Jautājums: Līdz ar to mediju tiesības tiek sašaurinātas?] Protams! Nu, ja mediju tiesības tiek sašaurinātas, līdz ar to arī visas sabiedrības tiesības.
Vaicāts, kāpēc tieslietu ministrija nevērsās pie žurnālistu profesionālajām organizācijām, piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācijā, Smiltēns atbildēja: "Jāteic, es vēl uzdošu papildu jautājumus kolēģiem par šo, jo mums visi pārējie procesi ir bijuši ļoti saskaņoti un izdiskutēti ar daudz dažādām pusēm. Iespējams tajā darba dunā.. tur simtiem priekšlikumi ir nākuši. Un es skatos, ja nav problēmu un iebildumu, kad tas virzās, tad, protams, es parakstu un laižu tālāk uz Saeimu. [Jautājums: Nemēģinājāt pēdējā brīdī kaut kā apgrūtināt žurnālistiem dzīvi?] Jūs paši redzat, ka mēs esam, cik vien atvērti iespējams."
Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis saka: "Es neteiktu, ka ir nošauts greizi, bet es teiktu, bet būtu bijusi labā prakse, ja arī žurnālistu viedoklis šajā jautājumā būtu prasīts! [Jautājums: Vai tas ir tikai sākums? Varbūt pēc tam ķersieties klāt pārējiem likumiem?] Ja jautājums ir par mediju ierobežošanu, tad pilnīgi noteikti nē."
"Medijus mēs varam saukt par sargsuni demokrātijai, es pilnīgi noteikti personīgi negribētu redzēt mediju darbu ierobežošan. Ja mediji paliek kaut kur aizkadrā , bez informācijas, tad tie procesi paliek tajos gaiteņos, kuros viņi ir. Tas noteikti nevedina uz demokrātijas stiprināšanu," turpina Vitovskis.
Tieslietu ministrija taisnojas, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā virzīti atklāti un Tiesību aktu projektu portālā ikvienam esot bijusi iespēja iepazīties ar piedāvātajām izmaiņām. Priekšlikumus uz otro likumprojekta lasījumu vairs iesniegt nevar. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs šaubās, vai šī Saeima to pagūs izskatīt likumprojektu visos trīs lasījumos.
Ja mēs gribam pastiprināt tādu procesuālo huligānismu, tad darīsim to. Bet neaiztiekot žurnālistus.
Ja aizejošā parlamenta deputāti nepagūs likumprojektu pieņemt, par tā pārņemšanu būs jālemj jaunās Saeimas sasaukumam, un likumprojekta sagatavošana un apspriešana atgriezīsies pirmajā lasījumā. Tieslietu ministrija sola pilnveidot strīdīgās normas redakciju, šoreiz iesaistot arī Latvijas žurnālistu asociāciju.
"Ir jāievēro visu pušu intereses – gan sabiedrības tiesības zināt, gan žurnālistu tiesības izpētīt jautājumus, gan arī lietas dalībniekiem, un vēl arī lai tiesvedības process būtu raits un netiktu traucēts," saka Smiltēns.
Nu, tad gribētos dzirdēt kādu solījumu no "Apvienotā saraksta", kurā ir tieslietu ministrs, un ka viņi vismaz nākotnē šādus te jautājumus par sabiedrības atklātību (par kuru viņi paši runā un stāsta, ka vajag lielāku atklātību), ka viņi izdiskutē, pakonsultējas. Un nevis viņi nobīda pa tādām faktiski tādām sētas durvīm. Kaut ko tādu, kas traucē žurnālistiem.
"Es pilnīgi noteikti esmu par to, lai sabiedrība, vēl jo vairāk nozīmīgos procesos, tiek informēta. Un pastāvēšu uz to visus nākamos četrus gadus, kad arī būšu Saeimā," saka Vitovskis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
