Francijā pēc grautiņiem ļauj ieviest reģionālas komandantstundas

Francijas premjers Sebastjēns Lekronī ir devis pašvaldībām tiesības ieviest vietējas komandantstundas, lai pasargātu gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Piemēram, Marseļā jau noteikts pulcēšanās un demonstrāciju aizliegums, lai nepieļautu jaunas nekārtības.

"Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana nav politisks instruments. Tas ir sarežģīts lēmums, arī tā īstenošana. Ja tas kļūs nepieciešams, mēs, protams, varēsim to izsludināt. Taču pašreizējā situācijā piemērotāka šķiet komandantstundas ieviešana. Šiem ierobežojumiem jābūt lokāliem un jāattiecas tikai uz atsevišķām teritorijām. Nav runas par komandantstundas ieviešanu visā Parīzē," saka Lekornī.

Neapmierinātība un lokāli protesti Francijā sākās jau septembrī, kad skolēni pieprasīja vairāk skolotāju un labākus mācību apstākļus. Viņiem vēlāk pievienojās arodbiedrības un citi iedzīvotāji, protestējot arī pret augošajām pārtikas, degvielas un mājokļu izmaksām. Dusmas pastiprināja policijas spēka lietošana pret jauniešiem.

Protesti turpinājās arī šodien, taču krietni mazākā mērogā. Parīzē demonstranti bloķēja ieejas durvis Luvrā tā apmeklētājiem, tāpēc muzejs palika slēgts. Daudziem tūristiem iecerētais gājiens uz vienu no pasaules slavenākajiem muzejiem gāja secen.

"Daļa no mums nākotnē strādās šajā vai citos Francijas muzejos. Mēs cenšamies apmeklētājiem izskaidrot: ja nerīkosimies, muzeja vairs nebūs. Samazinās finansējumu, atlaidīs darbiniekus, apcirps visu, līdz muzejs vairs nevarēs pastāvēt. Tāpēc mēs šo darām, lai muzeju saglabātu," uzsver kāda protestētāja.

Aizvadītajā sestdienā tiek lēsts, ka demonstrācijās kopumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Vairums protestēja miermīlīgi, taču līdztekus demonstrācijām maskējušies grupējumi dedzināja ēkas, izlaupīja veikalus un uzbruka policistiem. Nedēļas nogalē aizturēti vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.

"Plkst. 17.30 vakarā veikalu aizslēdzām un devāmies mājās. Pēc stundas man piezvanīja viens no pārdevējiem. Viņš par notikušo bija uzzinājis no cita pārdevēja, kurš dzīvo tepat. Steigšus ieskatījos novērošanas kameru ierakstos un ieraudzīju, ka viņi jau ir veikalā. Ātri atbraucu, jo dzīvoju netālu. Taču neko nevarēju iesākt. Tik daudz cilvēku nāca iekšā un gāja ārā. Zvanīju policijai, bet man teica, lai neiejaucos. Solīja atbraukt, taču tā arī neatbrauca," teic veikala īpašnieks Uri.

Iekšlietu ministrs ir atzinis, ka policija šāda mēroga vardarbībai nebija gatava, un piedāvājis atkāpties. Prezidents Emanuels Makrons demisiju noraidījis. Tā vietā viņš sola gan sodīt vainīgos, gan uzklausīt protestētāju prasības.

"Ikvienam likumpārkāpumam jāseko atbilstošai tiesiskai rīcībai. Tiem, kuri postījuši, būs jāmaksā. Tiem, kuri laupījuši, jāatlīdzina zaudējumi. Tiem, kuri centušies sagraut Republiku, par to būs jāatbild. (..) Vairāki simti tūkstošu mūsu līdzpilsoņu devās demonstrācijās, lai paustu pamatotas prasības. Mēs nekad nedrīkstam viņus jaukt ar tiem, kuri postīja, demolēja un laupīja," norāda Makrons.

Plaši protesti notiek arī citviet Eiropā. Spānijā un Portugālē cilvēki pieprasa pieejamākus mājokļus, Itālijā protestē pret dzīves dārdzību, bet Albānijā arī pret korupciju un darbavietu trūkumu. Gan Itālijā, gan Albānijā demonstrācijas arī atsevišķos gadījumos ir pāraugušas sadursmēs ar policiju.