Gorkšs Valsts kancelejas vadībā sola datos balstītus lēmumus un kultūras maiņu

Valsts kancelejas direktoru mēdz saukt arī par valsts galveno ierēdni. Tas ir ļoti svarīgs un ļoti ietekmīgs amats. No vienas puses, augstākais postenis visā lielajā ierēdniecības aparātā un vada arī citu augstu amatpersonu atlasi. No otras puses, premjera labā roka organizatoriski un saturiski nodrošina gan Ministru prezidenta, gan visa Ministru kabineta darbību. Arī valdības sēžu zālē Valsts kancelejas direktors sēž turpat blakus premjeram.

Konkrētais amats ir vakants, kopš tā sauktajā kokrūpnieku atbalsta skandālā no tā šķīrās iepriekšējais kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Sākotnējais konkurss uz vakanto amatu vēlamo rezultātu nenesa, prasības mīkstināja, tajā pieteicās un arī uzvarēja pašreizējais uzņēmēju interešu lobētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Otrdien valdības darba kārtībā viņa apstiprināšana augstajā amatā.

"Jāatzīst, ka savā dzīvē daudz esmu stāvējis cilvēku priekšā, bet atbildību, kādu es šodien izjūtu, stāvot jūsu priekšā, ļoti grūti salīdzināt ar jebkuru pieredzi, kāda man bijusi," pauda Gorkšs.

Plašākai sabiedrībai Gorkšs zināms kā kādreizējais Latvijas futbola izlases kapteinis, pēc profesionālā sportista karjeras beigām bijis arī Futbola federācijas prezidents. Ieguvis augstāko izglītību gan tiesību, gan politikas zinātnē.

Gorkšu jaunajā amatā sveica ar aplausiem. Ziedi izpalika, Valsts kancelejai taupot. Iestādes vadībā jaunais direktors sola trīs pamatprincipus: datos balstītus lēmumus, budžeta līdzekļu efektīva izmantošana un darba kultūras maiņa no procesa uz rezultātu.

Latvijā jābūt efektīvākajai valsts pārvaldei Eiropā, pauda premjers, piekodinot, ka Gorkšam būšot arī pārbaudes laiks.

"Katram ir vajadzīgs, tā teikt, nedaudz pipariņš, uzmanība, ka vajag saņemties un parādīt sevi ar 110%. Daudzi uzdod jautājumu, kā var sākt strādāt, nezinot valsts pārvalde, vai bez šīs pieredzes. Es personīgi uzskatu, ka tieši tas ir pluss. Tieši tur slēpjas pluss. Mums vajag cilvēku, kurš paskatās uz lietām no malas," norādīja premjers Andris Kulbergs (AS).

Iepriekšējiem kancelejas direktoriem bijusi pieredze valsts pārvaldē. Jāpiebilst, ka šim amatam vispār pēdējos gados padsmit Latvijā ir bijusi ļoti raiba vēsture.

Iepriekš šajā amatā atradušies Elita Dreimane, Mārtiņš Krieviņš, Jānis Citskovskis un Raivis Kronbergs.

"Var mācīties no dažādiem piemēriem, bet Valsts kancelejas direktora amatu regulē normatīvie akti. Kā ir jārīkojas vienā vai otrā situācijā, man pasaka priekšā likums. Ja mēs to neievērojam, pārlieku politizējam birokrātiju vai birokratizējam politiku, rezultāts ir redzams," pauda Gorkšs.

Viņš darbu jaunajā amatā sāks tikai 16. novembrī, līdz tam pabeidzot pašreizējās darba tiesiskās attiecības ar Darba devēju konfederāciju.