Uz Asotes pilskalna virsotni tagad ved jaunas kāpnes

Asotes pilskalns ar mākslīgi nostāvinātajām kalnmalām savulaik bijis seno latgaļu apdzīvotās Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs. Pilskalns tika apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz mūsu ēras 13. gs.

Vienā no attēliem redzamas kāpnes, kādas tās bija pirms remonta. Finansējums darbu veikšanai 5100  eiro apmērā piešķirts no Jēkabpils novada pašvaldības budžeta līdzekļiem. Darbus veica SIA "Carprenty".

Asotes pilskalns – latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota. Tas bija Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Asotes pilskalna izveidē izmantota dabiska reljefa forma – Daugavas ielejas krasta daļa, kuru šķērso Dārzupīte.

Pēc 20. gs. vidū veikto arheoloģisko izrakumu rezultātiem var spriest, ka pilskalnu apdzīvoja laikā no 1. g. t. pr. Kr. līdz 13. gs. 11. gs. tā aizsargsistēma tika uzlabota un papildināta ar gredzenveida aizsargvalni.

Tas ir laiks, kad Asotes pilskalns bija kļuvis par svarīgu latgaļu cilšu amatniecības, tirdzniecības un novada centru.

Pilskalna plakums virs tuvējās apkaimes paceļas par 10 m, tādēļ no tā paveras labs skats (dienvidu virzienā) uz Ābeļu salu, kuras ziemeļu galā redzams neliels reljefa paaugstinājums – Kaupres pilskalns. Otrpus (ziemeļos) no Asotes pilskalna atrodas t.s. Baznīcas kalniņš – sena kulta vieta.