ANO: Pasaule joprojām virzās uz bīstamu sasilšanu, neskatoties uz klimata solījumiem

Ziņojumā uzsvērts, ka klimata pārmaiņu sekas jau tagad kļūst arvien jūtamākas visā pasaulē. "Katrs papildu grāda fragments un katrs papildu gads virs 1,5°C robežas palielina klimata riskus, tostarp nāvējošus plūdus, karstuma viļņus un mežu ugunsgrēkus," norāda ziņojuma autori.

UNEP secina, ka iespēja saglabāt globālo sasilšanu 1,5 grādu robežās ir zaudēta desmitgadēm ilgas nepietiekamas rīcības dēļ. Pat ja valstis pilnībā izpildītu savus pašreizējos klimata solījumus, temperatūra līdz 2100. gadam varētu pieaugt par aptuveni 2,6°C.

Savukārt, ja pasaule turpinātu īstenot tikai pašreizējo politiku bez papildu pasākumiem, sasilšana varētu sasniegt pat 2,8°C.

"Pasaule vairs nevar izvairīties no 1,5 grādu robežas pārsniegšanas, un sekas jau ir postošas," paziņojumā norādīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. "Nāvējoši plūdi, brutāli karstuma viļņi, postoši ugunsgrēki, zaudētas dzīvības, novājinātas ekonomikas un pieaugoša nevienlīdzība. Visvairāk cieš tie, kuri šajā problēmā ir vismazāk vainojami."

Emisijas saglabājas rekordaugstā līmenī

Ziņojumā secināts, ka 2025. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē būtībā saglabājās rekordaugstā līmenī. Turklāt emisijas no ogļu, naftas un dabasgāzes sadedzināšanas pat nedaudz pieauga.

Gutērrešs uzsvēra, ka nepieciešami steidzami un ievērojami emisiju samazinājumi. "Mums vajadzīgi tūlītēji un vērienīgi samazinājumi, bet emisijas joprojām atrodas rekordaugstā līmenī. Valstu klimata plāni un pašreizējā politika joprojām ir bīstami nepietiekami," viņš sacīja.

Ziņojuma autori norāda, ka G20 valstis rada aptuveni trīs ceturtdaļas no pasaules emisijām, tādēļ tieši lielākajām ekonomikām ir izšķiroša loma klimata mērķu sasniegšanā.

Kā viena no būtiskākajām problēmām minēta ASV izstāšanās no Parīzes klimata nolīguma un pieaugošās emisijas. UNEP līdzautore Anne Olhofa norādīja, ka jaunākās prognozes ir pesimistiskākas nekā pērn tieši ASV politikas dēļ.

Starp pasaules sešām lielākajām emisiju radītājām 2025. gadā emisiju pieaugums fiksēts ASV, Indonēzijā un Ķīnā, savukārt samazinājums novērots Indijā, Krievijā un Eiropas Savienībā. Tomēr absolūtajos skaitļos vislielākais pieaugums bijis tieši ASV.

Lai sasniegtu mērķus, emisijas jāsamazina daudz straujāk

Ziņojumā izklāstīts arī optimistiskākais scenārijs, kurā pasaules temperatūras pieaugumu izdotos ierobežot līdz aptuveni 1,7-1,8°C, bet pēc tam to pakāpeniski samazināt.

Lai tas notiktu, globālās emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 18%, līdz 2035. gadam par 45%, bet līdz 2040. gadam par 69%, salīdzinot ar 2025. gada līmeni.

Tāpat būtu būtiski jāsamazina metāna emisijas un gandrīz pilnībā jāatsakās no ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā.

Āfrikas domnīcas "Power Shift Africa" direktors Mohameds Ado ANO ziņojumu komentēja īpaši kritiski. "Tā ir vēsturiska politiskās līderības neveiksme. Zinātne ir bijusi skaidra jau gadu desmitiem, bet valdības ir izvēlējušās vilcināšanos rīcības vietā," viņš sacīja. "Šīs sekas tiks mērītas ne tikai grādos, bet arī zaudētās dzīvībās."

Tomēr ANO ģenerālsekretārs uzsver, ka 1,5 grādu robežas pārsniegšana nenozīmē kapitulāciju. Pēc viņa teiktā, valstīm joprojām ir iespēja samazināt klimata pārmaiņu smagākās sekas, taču tas prasīs daudz straujāku rīcību nekā līdz šim.