Pēc pilsonības skandāla Saeimā radies jautājums, vai Latvijas pilsonību iegūt nav pārāk viegli?
Pilsonības piešķiršana Latvijā nav kaut kāda jauna vai pēkšņa parādība. Kopš 5. Saeimas laikiem bijuši vairāk nekā 200 šādu gadījumu, kad parlaments ar lēmumu vai ar īpašu likumu kādu personu uzņēmis Latvijas pilsonībā. Skaidrs, ka deviņdesmitajos bija viena situācija, tagad – cita. Pa vidu šajā periodā vēl izmainījies regulējums. Pēdējos trijos Saeimas sasaukumos bijuši vairāk nekā 20 šādu gadījumu. Pēdējais no tiem ar Divju Kananu Višnavatu.
Šajā pēdējo nedēļu skandālā Saeima lēma piešķirt pilsonību un septiņas dienas vēlāk pa galvu, pa kaklu steidza atcelt attiecīgo lēmumu, kad radās šaubas par Višnavatas akadēmisko veikumu un pilsonības piešķiršanas pamatotību.
Ne vienam vien deputātam pēc tam radās šaubas arī par to, kā vispār tālāk šādās situācijās rīkoties. Daudzas iestādes bija sniegušas savu atzinumu par konkrēto lēmumu, bet nekas neesot liecinājis par iespējamām problēmām.
Faktiski ir radusies tāda situācija. Kā lai mēs tagad uzticamies jebkuram nākotnes vīzējumam? Tas nedrīkst palikt tāpat bez sekām. Šis ir ļoti nopietns, to pat ir grūti nosaukt par incidentu
TV3 Ziņas vērsās Valsts drošības dienestā, kur skaidroja, ka iestāde sniegusi atzinumu atbilstoši savai kompetencei, izvērtējot, vai konstatējami personas radīti draudi valsts drošībai.
"Savukārt personas sniegtās informācijas atbilstība un tās patiesuma izvērtējums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē," norāda VDD.
Tikmēr pati Pilsonības pārvalde jau skaidrojusies, ka Višnavatas gadījumā tās kompetencē neietilpstot izglītības dokumentu atbilstības vai autentiskuma pārbaude.
Pēc visa šī skandāla politiskajā vidē briest doma pārskatīt kārtību, kādā Saeima piešķir pilsonību ārzemniekiem. Šis jautājums, visticamāk, būs nākamā parlamenta darba kārtībā. "Apvienotajam sarakstam" tajā būs 41 deputāts, un viens no šī politiskā spēka līderiem Edvards Smiltēns TV3 Ziņām apliecināja, ka pārmaiņas nepieciešamas. Iespējams, varētu atteikties no ierastās steidzamības un izskatīšanas slepenības šajos jautājumus, kā arī vairāk iesaistīt jau pieminēto Valsts drošības dienestu, lai tas pārbauda sniegtās informācijas patiesumu.
Pilsoņu kopums ir tas, kas faktiski nodrošina šīs valsts turpinātību, ievēlē valsts amatpersonas un faktiski vada valsti kaut kādā mērā. Pilsonība nav dāvana, tam ir jābūt ļoti apzinīgam solim šim cilvēkam. Un, no otras puses, valstij ir jāsaprot, kāds valstij ir labums no šī konkrētā cilvēka, ja viņš kļūs par mūsu pilsoni, un vai viņš būs lojāls valstij.
Politiķis gan pārliecināts, ka parlamentam jābūt gana brīvam lemt par pilsonības piešķiršanu.
Saeimai jāatstāj ir diezgan liela elastība, jo mums var gadīties, ka pēkšņi, teiksim, cilvēki, kuri vēlas nākt uz mūsu valsti ar kapitālu, bet no tādām valstīm kā NATO valstis, Eiropas Savienība. Ja cilvēks vēlas izvēlēties, piemēram, Latviju, kur dzīvot un investēt, un veicināt mūsu ekonomiku, tad šis gadījums, manuprāt, būtu piemērots, lai Saeima vērtētu šādu ieguvumu Latvijas valstij. (TV3 Ziņas: Nevis naturalizācijas kārtībā?) Te jautājums ir par, iespējams, lielākām investīcijām. Es tā kopumā skatos šo lietu.
Šis jautājums kļūs aktuāls pavisam drīz. 15. Saeima sanāk novembra sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
