Pastāvīgs nogurums un "migla" prātā? Iespējams, organismam trūkst dzelzs

Saskaņā ar 2024. gadā veiktu pētījumu gandrīz trešdaļai pieaugušo Amerikas Savienotajās Valstīs varētu būt dzelzs deficīts. Turklāt rutīnas pārbaudēs, kas tiek veiktas bērniem un grūtniecēm, kuri ietilpst augsta riska grupā, var tikt nepamanīti vairāk nekā 70 % gadījumu.

Daži cilvēki internetā paši sev uzstāda diagnozi, kā pierādījumu dzelzs trūkumam minot tumšus lokus zem acīm un bālu ādu. Sociālo tīklu ietekmētāji šo izskatu dēvē par "feritīna seju" – nosaukums radies no olbaltumvielas (ferritīna), kas organismā uzglabā dzelzi.

Dzelzs deficīts ir izplatīta, bieži sastopama, taču nepietiekami atpazīta problēma, norāda Minesotas Universitātes medicīnas asociētā profesore Dr. Ariela Maršala. Jaunas diagnostikas vadlīnijas, ko ASH publicēja septembrī, ir vērstas uz to, lai nodrošinātu, ka vairāk pacientu saņem ārstēšanu agrīnā stadijā.

Atšķirība starp dzelzs deficītu un anēmiju

Anēmija ir stāvoklis, kas rodas, ja organismā nav pietiekami daudz sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu), lai nogādātu skābekli uz ķermeņa orgāniem un audiem. Cilvēki ar anēmiju var just nogurumu, reiboni vai elpas trūkumu; viņiem var būt sirdsklauves, aukstas rokas un kājas, bāla āda, trausli nagi vai matu izkrišana.

Anēmiju bieži izraisa dzelzs trūkums. Dzelzs ir nepieciešama smadzeņu un muskuļu darbībai, kā arī hemoglobīna – molekulas, kas transportē skābekli asinīs – veidošanai. Dzelzs, kas uzglabājas olbaltumvielā feritīnā, tiek izmantota hemoglobīna sintēzei jaunos sarkanajos asinsķermenīšos. Ja ferritīna līmenis ir zems, tas nozīmē, ka nav pieejams pietiekami daudz dzelzs sarkano asinsķermenīšu veidošanai, kas var novest pie anēmijas.

Tomēr dzelzs deficīts var izraisīt līdzīgus simptomus arī tad, ja hemoglobīna līmenis vai sarkano asinsķermenīšu skaits vēl nav mainījies. Zems dzelzs līmenis var izraisīt arī "nemierīgo kāju sindromu" un piku (pika) – tieksmi ēst neēdamas lietas, piemēram, ledu vai mālu. Ārsti nav pārliecināti, kāpēc tā notiek; iespējams, tā ir pazīme, ka organisms cenšas iegūt dzelzi no apkārtējās vides.

Māršals norāda, ka uzskats, it kā dzelzs deficīts bez anēmijas nevarētu izraisīt simptomus, ir "izplatīts maldīgs priekšstats", un "tas noteikti ir jālabo".

Standarta asins analīzes, kurās tiek noteikts sarkano asinsķermenīšu skaits, neļauj konstatēt dzelzs deficītu, ja tas vēl nav pāraudzis anēmijā.

"Dzelzs deficīta simptomi var būt ļoti nemanāmi, vai arī tos var kļūdaini saistīt ar citiem cēloņiem," skaidro Dr. Žaklīna Pauersa, Teksasas Bērnu slimnīcas (Texas Children’s Hospital) Hematoloģijas nodaļas vadītāja un 2026. gada vadlīniju galvenā autore. "Ārsti ne vienmēr iedomājas: "Ak, man vajadzētu pārbaudīt dzelzs rādītājus"."

Ko paredz jaunās vadlīnijas dzelzs līmeņa noteikšanai?

Dzelzs daudzums asinīs neļauj precīzi diagnosticēt tās deficītu, jo šis rādītājs mainās atkarībā no tā, ko un cik nesen cilvēks ir ēdis. Pēc Dr. Pauersas teiktā, feritīna līmeņa noteikšana ir "zelta standarts" dzelzs krājumu izvērtēšanā. Tomēr līdz šim nebija vienotas vienošanās par to, kāda feritīna koncentrācija liecina par dzelzs deficītu.

Pasaules Veselības organizācija iesaka diagnosticēt dzelzs deficītu skolas vecuma bērniem un pieaugušajiem, ja feritīna koncentrācija ir zemāka par 15 ng/ml. Pētnieki gan apšauba šo kritēriju, norādot, ka tik zema robežvērtība var likt nepamanīt daudzus cilvēkus, kuru dzelzs krājumi ir nedaudz lielāki, taču joprojām nepietiekami.

Dažas laboratorijas izmanto vēl zemākas robežvērtības; tas nozīmē, ka pacienta analīžu rezultāti var tikt uzrādīti kā "normāli", lai gan feritīna līmenis patiesībā ir ļoti zems.

Jaunajās ASH (Amerikas Hematoloģijas biedrības) vadlīnijās noteikts, ka bērniem par dzelzs deficītu liecina feritīna līmenis 20 ng/ml vai mazāk, vairumam pieaugušo – 30 ng/ml vai mazāk, bet cilvēkiem ar spēcīgu menstruālo asiņošanu vai citiem riska faktoriem (piemēram, vegānisku uzturu vai ilgstošu antacīdu lietošanu refluksa dēļ) – 50 ng/ml vai mazāk. Pieaugušajiem ar iekaisuma procesiem jaunā robežvērtība ir 100 ng/ml; turklāt ekspertu grupa iesaka veikt papildu izmeklējumu – transferīna piesātinājuma noteikšanu.

"Viens no vadlīniju mērķiem bija uzsvērt, kāpēc ir svarīgi pārbaudīt dzelzs deficītu — neatkarīgi no tā, vai pacientam ir vai nav anēmija. Tas ir būtiski, jo pastāv pasākumi, kurus var veikt, lai novērstu vēlākas komplikācijas un mazinātu mazāk izteiktus simptomus," sacīja Pauersa.

Kam būtu jāveic pārbaude uz dzelzs deficītu?

Cilvēkiem ar dzelzs deficītu var būt "visdažādākie simptomi — sākot no noguruma un spēku izsīkuma līdz pat "miglai" prātā vai nespējai skaidri domāt, un pat vēlmei grauzt dažādas lietas, piemēram, ledu," norādīja Māršala. "Cilvēkam var būt visi šie simptomi, tikai kāds viens no tiem, vai arī — nebūt neviena."

Sociālajos tīklos tiek apgalvots, ka dzelzs deficīta pazīmes — tostarp bāla sejas āda, matu izkrišana un sausa āda — ir atpazīstamas kā tā dēvētā "feritīna seja" (angļu val. *ferritin face*). Tomēr Pauersa un Māršala skeptiski vērtē iespēju diagnosticēt zemu dzelzs līmeni, aplūkojot pašbildi.

Lai gan cilvēkiem, kuri ievēro ierobežojošas diētas, var būt grūtības ikdienā uzņemt pietiekamu dzelzs daudzumu, Māršals norāda, ka ASV tas parasti nav dzelzs deficīta cēlonis. Biežāki iemesli ir asins zudums un gremošanas trakta darbības traucējumi.

Sievietēm dzelzs deficīts sastopams biežāk nekā vīriešiem, jo ​​menstruāciju laikā tiek zaudētas asinis. Īpaši pakļautas riskam ir sievietes, kurām ir ļoti spēcīga asiņošana menstruāciju laikā.

Arī bērniem un grūtniecēm ir lielāks risks saskarties ar dzelzs deficītu, jo viņu organismam ir nepieciešams daudz dzelzs augšanai un attīstībai. Pauersa skaidro, ka grūtniecēm dzelzs deficīta biežums palielinās katrā grūtniecības trimestrī.

Cilvēkiem ar hroniskām gremošanas trakta slimībām, piemēram, kairināto zarnu sindromu vai celiakiju, organisms var nespēt uzņemt pietiekamu dzelzs daudzumu no uztura. Deficītu var izraisīt arī asins zudums gremošanas traktā, kas var būt agrīna resnās zarnas vēža pazīme.

Izturības sportistiem ir nepieciešams vairāk dzelzs nekā vairumam citu cilvēku, tāpēc arī viņiem biežāk var rasties tās trūkums. Viena no deficīta pazīmēm ir nespēja trenēties ar tādu pašu intensivitāti kā iepriekš.

"Ja cilvēks pilnvērtīgi ēd, labi izguļas un dara visu pārējo, kas saistīts ar optimālu veselību, bet tik un tā jūtas ļoti noguris, tad, manuprāt, ir ļoti pamatoti pārbaudīt feritīna līmeni," saka Pauersa. "Tas ir vienkāršs izmeklējums, un ir pieejams arī vienkāršs risinājums."

Lietojot dzelzs preparātus iekšķīgi, simptomi var mazināties dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Ja šāda rīcība palīdz, tas nozīmē, ka zems dzelzs līmenis ir veicinājis veselības problēmas. Tomēr Māršals uzsver – ir svarīgi kopā ar ārstu noskaidrot, kāpēc dzelzs līmenis sākotnēji bija zems.