Stipri atpaliekam no kaimiņvalstīm. Kāpēc Latvijā tik maz cilvēku būtu gatavi aizstāvēt valsti?
Tikai nedaudz vairāk par trešdaļu Latvijas iedzīvotāju ir gatavi cīnīties par savu valsti kara gadījumā. To atklāj Ģeopolitikas pētījumu centra starptautiskā aptauja, kuras rezultāti šodien analizēti arī Saeimā. Eksperti Latvijas salīdzinoši zemo rādītāju vērtē kā satraucošu, jo tas ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Kā viens no iemesliem tiek minēts militāri apmācītu cilvēku trūkums Latvijā.
Latvija, Igaunija, Lietuva un Somija – četras valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju. Taču gatavība cīnīties par savu valsti šajās valstīs ievērojami atšķiras. Latvijā šādu gatavību apdraudējuma gadījumā pauduši tikai 37 procenti iedzīvotāju, Igaunijā tie ir 45%, Lietuvā – 52, bet Somijā pat 64 procenti.
Šodien šie dati analizēti arī parlamentā, kur prezentēts Saeimas Analītiskā dienesta pētījums "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā".
Protams, dati ir satraucoši. Bet ir jāņem vērā, ka tie ir tikai aptauju dati. Tātad tā faktiskā cilvēku reakcija ārkārtas situācijā var būt ļoti dažāda. Šajā ziņā mums spilgts piemērs ir Ukraina, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma bija viens rādītājs cilvēku gribai aizstāvēt valsti, savukārt pēc iebrukuma, ja nemaldos, par 31% palielinājās.
Arī citi eksperti piekrīt, ka reāla apdraudējuma gadījumā cilvēku rīcība varētu atšķirties no aptaujās paustā. Vienlaikus viņi norāda – Latvijas zemais rādītājs nav pārsteigums. Viens no iemesliem varētu būt iedzīvotāju nepietiekamā militārā sagatavotība.
Igaunijā obligātais militārais dienests tika atjaunots uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, Lietuvā – pirms vairāk nekā 10 gadiem, bet Somija šajā ziņā ir piemērs citiem – valstī ir senas tradīcijas obligātajām militārajām apmācībām, tādēļ šobrīd valstī ir aptuveni miljons rezervistu – tikmēr Latvijā militāri sagatavoto cilvēku skaits ir ievērojami mazāks.
Ja mēs paskatāmies uz Latviju un saskaitām visus kopā, kuriem šobrīd būtu pienākums aizstāvēt valsti, tādu labi, ja ir 30 tūkstoši. 30 tūkstoši pret iedzīvotāju vai pilsoņu skaitu veido 2%. Tātad 2% un 20%. Un tur arī slēpjas tas noslēpums. Cilvēkiem uzdod šo jautājumu, un viņi arī sev uzdod iekšēji jautājumu – vai es esmu pietiekami kvalificēts, lai to darītu? Iespējams, tieši tādēļ šis skaitlis ir tik zems, jo cilvēki godīgi atbild – es neesmu pietiekami kvalificēts.
Tādēļ eksperti uzsver – ir svarīgi mūsu valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, tostarp papildinot Zemessardzes un apmācīto rezervistu rindas. Vienlaikus cerības uz situācijas uzlabošanos saista arī ar mūsu valsts aizsardzības dienestu, kuru ik gadu apgūst arvien vairāk jauniešu. Tomēr šos rezultātus mēs redzēsim tikai vēlāk.
Tur ir jāpaiet ilgam laikam, kamēr tas sāks dot kādu efektu, kas atspoguļosies sabiedrības pētījumos. Jautājums ir par to, vai mums šis laiks ir?
Speciālistu ieskatā, lai iedzīvotāju gatavība savu zemi aizstāvēt pieaugtu, ir jārunā arī par visaptverošu valsts aizsardzību – faktiski pamatiem, ko var trenēt uzreiz – iedzīvotāju individuālo noturību un gatavību krīzēm.
Tas ir ļoti svarīgi – cik ekonomiski spēcīgi mēs esam, cik noturīgi mēs esam, cik katra mājsaimniecība ir noturīga un spējīga pārdzīvot apstākļus ar komforta ierobežojumiem, pārtikas ierobežojumiem. Cik katrs individuāli mēs esam sagatavojušies.
Un te ir svarīgi šo sadaļu caur civilās aizsardzības sistēmu trenēt, piedāvāt platformas, kur gan katrs pilsonis, gan uzņēmumi, industrija, var iesaistīties un tādā veidā – sasummējot militāro pretošanos ar civilās aizsardzības sistēmas briedumu un noturību, mēs, kā valsts būsim spēcīgāki.
Vienlaikus šodien izskanēja, ka iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti ir cieši saistīta arī ar sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām. Piemēram, OECD pētījums liecina, ka pērn tikai 23% respondentu apliecināja augstu vai vidēji augstu uzticēšanos parlamentam. Tas bija viens no zemākajiem uzticības rādītājiem starp dalībvalstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
